trešdiena, 2011. gada 12. janvāris

Mežonīgākie plūdi Kvīnslendā. Mūsu gribu tie nesalauzīs

Austrālijas Kvīnslendas štatu šobrīd ir piemeklējuši mežonīgākie plūdi, vismaz Vācijas un Francijas teritorijas lielumā, un to apjoms turpina pieaugt.

Pirmdien, 10.janvārī lielākās šausmas piemeklēja Tuvumbas (Toowoomba) pilsētu, kas atrodas 130 km iekšzemes virzienā no Brisbenas. Burtiski desmit minūšu laikā pēc spēcīgākās lietus gāzes cauri pilsētas centram izlauzās spēcīga plūdu straume, savā ceļā netaupot mājas, mašīnas un diemžēl arī cilvēku dzīvības. Cilvēki saka, ka tā bija astoņus metrus augsta ūdens siena, kas izauga viņu priekšā un burtiski no zemes virsmas noskaloja pilsētas centru. Tuvumbas apkaimē, kā tai dienā ziņoja, 8 gājuši bojā, tai skaitā četri bērni, un 72 cilvēku atrašanās vieta bija nezināma (šobrīd, 13.janvārī ir apstiprināts, ka plūdos bojā gājuši 15 cilvēki, par vairāk kā 60 cilvēkiem ziņu nav).

(Ziņu foto no Tuvumbas apkaimē esošās pilsētas Grantemas (Grantham))
Tas bija traģisks katastrofas sākums, patiesībā sākums 2.cēlienam, jo pirms divām nedēļām zem ūdens gandrīz pazuda divas pilsētas, daudzas apkaimes applūda. Daudzām no šīm teritorijām šis ir otrais plūdu vilnis.

Taču kāpēc traģēdija piemeklēja Tuvumbu? Pilsēta atrodas 700 m virs jūras līmeņa, tn milzīgā lietus gāze (ar nokrišņiem vairāk kā 100 ml nepilnā stundā) īsā brīdī ar ūdeņiem, kas gāzās lejup no kalniem, piepildīja vietējo upi un tā pārplūda. Turklāt tas viss pateicoties tam, ka pēdējās dienās lija nemitīgi. Iedzīvotāji nesaņēma nekādus brīdinājumus par tuvojošamies briesmām, meterologi savās kartēs  negaisu nesaredzēja. Pilsētu piemeklēja šoks.

Lietus turpināja gāzt. Tiem trakojošajiem ūdeņiem bija kaut kur jānoskrien. Ceļā uz Kluso okeānu tie lauzās uz Brisbenas upi, kuras krastos stāv pilsēta Brisbena. Tajā dzīvo 2,3 miljoni iedzīvotāji. Tāda maza Latvija. 

Atšķirībā no Tuvumbas traģēdijas, Brisbenai bija laiks sagatavoties. Iedzīvotājiem tika pavēlēts doties uz rajoniem, kas būvēti augstienēs, taču arī bez visas apraides un mediju darbības visu nevarēja saglābt.

Brisbenas upe pārgājusi tās krastus. Pilsētas tuvumā esošais dambis, kas tika uzbūvēts pēc iepriekšējiem katastrofāla izmēra plūdiem 1974.gadā, pārpildīts par 200%. Vietējās varas iestādes ir spiestas to regulāri tukšot, tāpēc papildus Tuvumbas dubļu straumēm upē gāžas arī ūdens no dambja. Turklāt lietus nemitīgi turpinājis gāzt pirmo nedēļas pusi. 

Šobrīd (ceturtdien, 13.janvārī)  pilsēta ir plūdu priekšā uz ceļiem, bet daudzviet - ūdens tai ir pāri galvai. Šopēcpusdien gaidāmais paisums, kas radīja briesmas, ūdens līmeni nav ietekmējis, taču tas joprojām ir katastrofāli augsts - vairāk kā četri metri.  Metru zem iepriekš piedzīvoto 1974.gada plūdu līmeņa.  Pat iedomāties nespēju, kas notiktu ar pilsētu, ja dambis netiktu uzbūvēts!

Pilsētas centrs ar muzejiem un daudzstāvu biroju ēkām šobrīd ir padots liktenim. Tūkstošiem īpašumu ir zem brūnā dubļu ūdens, pilsētas centrālais stadions atgādina milzīgu baseinu, pa straujo Brisbenas upi lejup dodas kuteri un laivas, kuras reiz bija piesietas, taču mežonīgās straumes dēļ atsietas savā ceļā netaupa tiltu balstus un piekrasti. Vakar valsts iestādes mēģināja lielākos objektus - restorānus uz pontoniem - noķert ar virvēm un helikopteriem, lai vismaz paglābtu tiltus. Lai vismaz tos nevajadzētu būvēt par jaunu.

Bez elektrības Brisbenā šobrīd ir vairāk kā 120 000 mājas, vairāk kā 4000 iedzīvotāju atrodas evakuācijas centros, cik vēl vairāk ir to, kas apmetušies pie saviem draugiem. Ūdens ieskauti ir vairāk kā 30 mikrorajoni.

"Plūdi var lauzt mūsu sirdis, taču tie nesalauzīs mūsu gribu," ar asarām acīs teic Kvīnslendas premjere Anna Bleja (Anna Bligh). Arī cilvēki citos štatos - Jaundienvidvelsā un Viktorijā, uz kuriem milzīgā ūdens masa devās lejup, redzot, kā applūst viņu mājas, teic, ka viss būs labi. Viņi var pazaudēt mājas, iedzīvi un mašīnas, taču var saglabāt ģimenes. "Salīdzinājumā ar Tuvumbu, mums tik traki nebūs, " teic viņi. 

Lai arī es dzīvoju 130 kilometrus uz ziemeļiem no Brisbenas, varu teikt, ka manai ģimenei ir ļoti paveicies. Otrdien, kad plūdi gāzās pār Tuvumbu, pie mums Sunshine Coast zibeņoja un bija pērkons sešas stundas no vietas. Mans vīrs otrdien devās agrāk mājas, jo vēlāk ceļi un tilti vairākās vietās pārplūda. Vakarā, dodoties uz tuvējo veikalu (apmēram Rīgas Centrālstacijas RIMI lielumā), secinājām, ka maizes plaukti ir izpirkti, cilvēki masveidā pirkuši gaļu, margarīnu un kartupeļus. Ja nu mājās jāaizbarikādējas uz pāris dienām. Šodien Sunshine Coast apkaimē, kas gluži kā Rīgas Jūrmala izstiepusies vairāk kā 50 km garumā gar okeāna krastu, kursē tikai četras autobusu līnijas. Vēl dažas kursē reizi divās stundās. Degviela Brisbenā izsīkst, tāpēc ar šo pilsētu saistītā autobusu kompānija taupa braucienus.

Te šodien spīd saule, taču uz sirds ir bezgala smagi. Mēs varam tikai gaidīt, kamēr ūdeņi noskries un no pārējās pasaules izolētās un plūdu smagi piemeklētās pilsētas - Tuvumba, Graftona, Brisbena un pārējās - būs pieejamas kravas mašīnām ar pārtiku, ūdeni, medikamentiem un degvielu. Vakar saņēmu īsziņu no savas darba devējas - arīdzan viņu ar vīru šobrīd ūdens ir nošķīris no pārējiem, kā nekā  viņi ir brisbenieši. "Mēs esam izolēti, vīram ir slikti ar veselību, tas uztrauc," viņa rakstīja.

Savā galvā jau kaļu plānus, kam piebiedroties, lai dotos palīgā plūdu piemeklētajiem. Līdz atspirgšanai Kvīnslendai šobrīd vēl tālu. Pāris vietās paies mēneši, līdz ūdeņi noskries, tiks atjaunoti sagrautie ceļi un tilti, un iedzīvotāji varēs doties atpakaļ uz saviem īpašumiem. Dabas dusmu ūdeņi te vēl ir augsti. Turiet īkšķus, lai tik mūsu gars nesaplok.

Te ir vairāki video, kas liecina par šīs dabas katastrofas apmēriem: 

pirmdiena, 2011. gada 10. janvāris

Decembris pa dienai

Jāatzīst, ka esmu samīlējusies pāris blogotājās.. Jā, tā ir taisnība. Pārsvarā tās ir jaukas lēdijas, mammas, kuras lielākoties strādā no mājām, nodarbojas ar albumu un kolāžu veidošanu, bet vēl jo raksturīgāk - savus darbus un aprakstus publicē internetā.

Viena no šīm jaukajām sievietēm ir Ali Edvards (Ali Edwards). Es regulāri lasu viņas blogu, kurā viņa tikpat regulāri iedvesmo mani radīt dažādus albumus. Viena no šīm iedvesmām manu sirdi un rokas, un galvu aizskāra tik ļoti, ka nolēmu tai sekot. Tas ir projekts, kas saucās "Decembris pa dienai". Projekta mērķis ir dokumentēt katru decembra dienu līdz Ziemassvētkiem un rezultātā radīt jauku, svētku noskaņas pārņemtu fotokolāžu albumu. 

Es nekad neko tādu nebiju darījusi, tāpēc esmu lepna, kas pieķēros šim projektam ar lielu rūpību. Vispirms, es centos katru dienu no pirmā līdz 25.decembrim fotografēt savu ikdienu un gatavošanos svētkiem. Tad es sāku veidot kolāžas, kas veltītas katrai dienai un kurā centrālais elements būtu tās dienas skaitlis. Uhhh... tas jau bija daudz.

Īsi pēc Ziemassvētkiem es pieķēros pie galvenās un ietilpīgākās projekta daļas - galveno kolāžu veidošanas, kas vēstītu par katru no decembra dienām.

Ak vai, ak vai.. kas nu bija gaidījis, ka tas paņemtu tik ļoti daudz laika. Ja jau tagad es vairs neatceros, ko darīju decembra sākumā (nu galveno jau atceros, nav ar mani tik slikti!), tad, lai neaizmirstu decembra nogalē piedzīvoto braucienu uz Melburnu, sāku ar kolāžu veidošanu no otra gala. Proti, no 25., 24., 23., 22.decembra (un tā dilstoši).

Ļaušu jums ieskatīties pirmajās albuma kolāžu lapās, kas galvenokārt tapušas uz datora. Būs arī daudzas citas, kas vēl tik printētas, aplīmētas un visādi citādi izskaistinātas. Galvenais, lai jūs varētu iedomāties, cik tas reiz būs jauki šķirstīt albumu un priecāties par šīm skaistajām atmiņām!

Te būs vairākas kolāžas no pirms-Ziemassvētku ceļojuma uz Melburnu un pa Lielo Okeāna Ceļu (Great Ocean Road):
P.S. Lai sagatavotu šīs kolāžas, izmantoju Paislee Press radītos rāmīšus un pamatiņus pašām kolāžām (kolāžu princips ir tāds, ka mākslinieks ir sagatavojis visu nepieciešamo, lai jūs atverot datorprogrammu (Photoshop vai kādu līdzīgu) varētu viegli ar pāris peles klikšķiem tajās ievietot savas fotogrāfijas un tekstu). Tās dažādās versijas var lejuplādēt šeit un šeit, un arī šeit (tās visas ir par velti!).

Kopā jau gadu

Kādu dienu, runājoties ar Danielu, atklāju, ka viņa ar savu draugu Volesu ir jau kopā gadu. Nu burtiski - pēc divām nedēļām viņi varēs svinēt pirmā gada draudzības jubileju. Man virs galvas uzzibsnīja spuldzīte! Kāpēc gan man nepamēģināt un neuzdāvināt viņiem jauku albumu piemiņai. Viņi taču ir tik forši! Un pirmās gadadienas vienmēr ir tās jaukākās un šķiet visnozīmīgākās!

Domāts, darīts. Kā reize man bija aizķērušās bildes no Mātes dienas. Tā bija visai interesanta Mātes diena - mana mamma tai dienā, protams, atradās Latvijā, mana vīra mamma savukārt bija aizbraukusi ceļojumā uz Īriju, Danielas mamma bija aizceļojusi uz Brazīliju, bet Volesa vecāki bija Austrālijas otrajā krastā - RietumAustrālijā! Tā nu šo dienu mēs nosvinējām paši ar sevi - devāmies kalnos, dabā, staigājām, pētījām krāces, fotografējāmies, nogurām, un beigās vēl vietējā krodziņā paēdām ceptus kartupeļus ar skābu krējumu! :) Sanāca vareni!

Bet nu atpakaļ pie albuma. Sākumā es uz datora radīju albuma pamat kolāžas apļa formā (kā reizi veikalā pa lēto biju nopirkusi mazu apaļu papīra albumu par diviem dolāriem), tad izdrukāju kolāžas uz krāsu printera, saliku tās albumā, aplīmēju albuma vāciņus un visbeidzot pievienoju dažādus izkaistinājumus - mazas zīmītes, aplikāciju formā dažādus putniņus un rotājumus.

Te ir pats albums... un pats galvenais, maniem draugiem tas patika (Daniela sevišķi man pateicās par to, ka albumā Voless ir redzams smaidošs.. tik reti viņai sanākot noķert viņu smaidot fotokameras priekšā, jo parasti viņš dikti jau pozējot ;))!

Albuma pamatkolāžas:

Un te ir pats albums papīra formātā ar visiem izskaistinājumiem!

Piezīmes no Berlīnes (jeb iepazīstinu ar grafisko skrepbukingu)

Tas bija 2009.gada oktobrī. Ceļā no Latvijas uz Austrāliju uz dienu iegriezāmies Berlīnē, kas mūs negaidīti pārsteidza ar savu māksliniecisko garu... Ak vai man. Es taču gaidīju birokrātijas kalngalu, bet saņēmu daudz iedvesmas, skaistu skatu un vēlēšanos iegriezties vai katrā Berlīnes mākslas galerijā, komiksu veikaliņā un pievērsties saldējuma pirkšanai, ēšanai un vēstures studēšanai!

Kādā garlaicīgā vakarā, pētot ceļojuma bildes, nolēmu ar tām paspēlēties. Pamainīt krāsas, izgriezt savas kontūras un radīt jautras kolāžas! Man jau liekas, ka berliniešiem tās no manis jāizpērk un jāpārdod savos kioskos!

Lai izveidotu šīs kolāžas, es darbojos ar Photoshop programmu un izmantoju digitālus paraudziņus, kas publicēti manis jau iepriekš pieminētajā mājas lapā DiviZirņiSpainī (TwoPeasInABucket). Fona tapetes un dažnedažādus elementus radījušas talantīgas mākslinieces kā Chelsea Parsons (A Delightful Day kit, Beautifully Grungy Garden again kit, Beautifully Grungy frame), The Queen of Quirk, KatherineTeague (Best of Vol.Two kit).

Patiesībā sakot, tas, ko esmu izveidojusi, saucās digital scrapbooking jeb grafiskais skrapbukings. Tas nozīmē, ka albumu un kolāžu veidošana notiek uz datora ekrāna un gala rezultāts parasti tiek vai nu publicēts internetā vai izprintēts. Par grafisko skrapbukingu noteikti uzrakstīšu tuvākajā laikā vairāk, jo tas ir interesants veids, kā veidot savus darbus un galvenais, ja sanāk pieļaut kļūdu, to var aši arī uz sava datora ekrāna izlabot. Ja darbojies ar papīru un līmi, tad noteikti zini, ka tik viegli savas kļūdas izlabot nav.

Bet nu, lai dzīvo Berlīne! Tur man noteikti būs vēlreiz jāiegriežas!

Albums kā kafijas krūzīte

Man ir ļoti jauka draudzene no Kanādas, ar kuru iepazinos Austrālijā, pavadot pusgadu brīvprātīgā darba skoliņā. Starp pienākumiem, uzdevumiem, mājas darbiem un brīvprātīgā darba sesijām mums patika vienkārši papļāpāt, sēžot parkā uz soliņa vai malkojot aukstu kafiju ar saldējumu vietējā tirdzniecības centrā, kurā darbojās gaisa kondicionieri, radot patīkamu vēsumu salīdzinājumā ar ārā valdošo tveici.

Tāpēc, ieraugot albumu veidošanas mākslinieces un reizē arī kanādietesVilnas Furstenbergas (angļu val. - Wilna Furstenberg) veidoto kafijas albumu, divreiz nedomāju. Nolēmu, ka manai Kanādietei noteikti šāds jāuzdāvina. Pats interesantākais ir tas, ka albums veidots, par pamatu ņemot izlocītu plastmasas Starbucks kafijas krūzīti.


Tā nu arī es nopirku kafiju vietējā Starbucks (principā der jebkurš kafijas veikals, kurš piedāvā kafiju ņemt līdzi plastmasas vai kartona krūzītē), izārdīju tās pamatni un uz tās uzlīmēju Vilnas sagatavoto kafijas albuma vāciņu. Arī pārējās lapas ir Vilnas radītas un pieejamas jaukā portālā, kas latviski sauktos DiviZirņiSpainī (jeb TwoPeasInABucket) un kurš veltīts albumu veidošanai, līmēšanai un skrapbookingam (angļu val. - scrapbooking; zinu, ka ļoti neveikli ir šo vārdu lietot latviski, tāpēc jau kuro dienu domāju tam tulkojumu.. varbūt varat palīdzēt!).

Te ir galarezultāts!

Kāpēc gan arī Tev nepamēģināt?  

Uzklikšķini uz šo saiti un bez maksas (!!!!) izprintē Vilnas radīto kafijas grāmatiņu (pirms tam gan Tev būs jāpierakstās TwoPeasInABucket lapas draugu pulkā) uz krāsu printera, salīmē tajā iekšā savas vai savu draugu fotogrāfijas, pievieno mazas zīmītes, kurās velti vai nu pateicības vārdus vai vienkārši pierakstīti tās dienas notikumi, un lielisks albums gatavs! Ak jā, lai albuma vāciņi būtu stingrāki, noteikti izmanto pamatam kādu kafijas krūzīti. Un neaizmirsti lapas vai nu salīmēt vai sašūt kopā. Lai veicas!

sestdiena, 2011. gada 8. janvāris

Amēlija iedvesmo

Parlez-vous français? (tulkojumā - vai runājat franciski?)
 Kā gribētos...

Lai arī nerunāju franciski, mani sajūsmina franču... filma Amēlija. Jā, Amēlija! Viņas piedzīvojumu gars, romantiskais skats uz dzīvi un visnotaļ negaidītie notikumi, kas, tā vien šķiet, nepārtraukti notiek viņas dzīvē! Hmmm, vai esat kādreiz iedomājušās/ies - ja viņas dzīves iemūžinājumam būtu turpinājums, nez kāds tas būtu?

Šķirstot globālā tīmekļa žurnāla lappuses atklāju, ka ir tapusi kāda jauka romantiska versija viņas stāsta turpinājumam (uzklikšķinot uz vārdu versija, varēsiet noskatīties jauko "filmas turpinājuma" video). Te būs arī pāris foto:

 
Nonpareil žurnāls ir izveidojis īpašu fotosesiju mirklim, kad skaistā Amēlija gatavojas precēties!Vai nav burvīgi?! Ievērtējiet šīs bildes un arī video, kas tapis sadarbībā ar fotogrāfi Meg Perroti (jums būs man jāpiedod, ka turpmāk netulkošu un nelatviskošu citās valodās rakstītos vārdus.. vienkārši neesmu eksperts!) un video studiju Lovespun.
Varbūt man tomēr apgūt franču valodu?

Dāvanā (gandrīz) paštaisīts kalendārs

Manai vīra māsai ir paradums - katru gadu visiem ģimenes locekļiem dāvināt paštaisītu kalendāru. Šogad viņai nu pavisam nebija laika, lai pieķertos šim projektam, savukārt es, kā reize, atradu lielisku paraugu kalendāru veidošanai - vajag tikai iegādāt mākslinieka izveidotu paraudziņu, pievienot savu fotogrāfiju, un kalendārs ir gandrīz gatavs! Ja ir iedvesma, var mainīt kalendāra fona krāsas, protams, pirms tam vispār var izplūst pie fotogrāfijas krāsu un formas pārveidošanas, bet nu ceru, ka mani sapratāt!

Kopēt vīra māsu es nekādā gadījumā negrasījos, taču jāatzīst, ka man krājumā bija pāris jaukas ģimenes atvašu bildes. Tāpēc gala rezultātā nolēmu uzdāvināt kalendāru visiem saviem māsas un vīra bērniem.

Te ir rezultāts!




Kalendāra paraudziņi iegādāti no Paislee Press. Man jau šķiet, ka sanāca bezgala jauka dāvana jaunajam 2011.gadam!

Sākums!

Ir 2011.gada sākums, pus divi siltajā Austrālijas naktī, un es esmu nolēmusi pieķerties sava latviešu "atmiņu albuma" veidošanai. Kāpēc šobrīd un kāpēc latviski? Tāpēc, ka, pierodot pie dzīves tālajā kontinentā, esmu atklājusi jaunu rokdarbu pasauli, un man tik ļoti gribas ar kādu par to padalīties!

Vārdu sakot, šis "atmiņu albums" jeb saīsināti AA (ceru, ka ar laiku līdzīgi kā cits AA klubiņš tas kļūs par pulcēšanās vietu cilvēkiem, kas ir atkarīgi - šoreiz no rokdarbiem ;)). Te es rakstīšu par maniem mēģinājumiem pierakstīt, dokumentēt, ilustrēt un visādi citādi radoši iegrāmatot  atmiņas un ikdienas mirkļus - vai nu papīrā, vai dzijā, vai arī internetā!

Lūk tā!

Elīna

P.S. Šovakar urķējoties internetā sev par milzīgu prieku esmu atradusi veidu, kā uz sava Mac datora varu rakstīt latviski! Turklāt Word un Photoshop programmas ieskaitot! Es esmu sajūsmā!!!!!
 (ja arī vēlies zināt, kā, tad klikšķini uz šo saiti)