Vārdu sakot, Austrāliju no Eiropas šķir ne tikai attālums, bet arī ēšanas un iepirkšanās paradumi. Protams, saimniekošanu virtuvē te ir ietekmējuši gan laika apstākļi, gan arī ciešā (politiskā, kulturālā, vēsturiskā) saikne ar Lielbritāniju. Jāsaka, ka Austrālija atrodas Lielbritānijai daudz tuvāk, nekā es biju iedomājusies, un tai pašā laikā šīs zemes pārtikas veikalu plauktos no Eiropas nav "ne smakas". Te ir mani novērojumi par Austrālijas virtuves īpatnībām:
1. Nezinu, kuram angļu lordam tas ienāca prātā (nez kāpēc man šķiet tā ir Lielbritānijas ietekme un, protams, hroniskais ūdens trūkums), bet Austrālijā ir paradums traukus neskalot. Izlietnē tiek ieliets karsts ūdens, pievienots mazgājamais līdzeklis, trauki tiek šajā ūdenī izmazgāti un... pēc tam noslaucīti ar virtuves dvieli vai vienkārši atstāti nožūt. Nekādas skalošanas! (hmmmm, nez no kurienes tās alerģijas visiem te rodas.. varbūt tāpēc, ka ēdieni tiek notiesāti kopā ar mazgāšanas līdzekļa daļiņām???...)
2. Saldētavā tiek glabāti ne tikai dārzeņi, gaļa un saldējums, bet arī svaigi pirktā maize. Jo citādāk atstāta plauktā vai uz galda tā ātri vien sāks pelēt (mums vidēji maize, kas atstāta pieliekamajā uz plaukta, sapelē otrajā vai trešajā dienā) vai tai uzbruks kādi vietējie kukaiņi.
3. Aizmirstiet par uzvārītās debesmannas dzesēšanu uz balkona vai ārā uz mauriņa. Tā būs drošībā tikai iekštelpās. Jo ārā dzīvo simtiem debesmannas kāri kukaiņi. Iekštelpas kārtīgos namos tiek regulāri pārbaudītas un "dezinficētas" (ierodas tas saucamais "pret-kaitēkļu-dienests", kurš to arī profesionāli paveic).
4. Austrālijā tējas dzeršana 90 procentos gadījumu nozīmē malkot melno tēju, kurai pievienots cukurs un piens. Tad vēl varat "uzrauties" uz īpašiem cepumiem, kurus te drīkst pārlauzt tikai gareniski, bet nekādā gadījumā pa tā rādiusu. Tādas te tradīcijas.
5. Ielūgums uz "tēju" ("for a tea") nozīmē ielūgumu uz pusdienām, bet jautājums: "Vai vēlaties tasi tējas?" (Would you like to have a cup of tea?), to arī nozīmē - "Vai nevēlaties tasi tējas?".
6. Man pagāja laiciņš, kamēr "ielauzos" vietējā pārtikas veikala sortimentā - proti, no Eiropas kompāniju produktiem te gandrīz nav nekā, jo viss tiek ražots pārsvarā vai nu Austrālijā vai Āzijā. Mans pirmais gājiens uz veikalu tāpēc aizņēma vismaz pieces reizes ilgāku laiku, jo nevarēju saprast, kuru sieru, pienu, cepumus, maizi lai izvēlos - par nevienu no firmām iepriekš nebiju dzirdējusi.
7. Austrālijā cieņā ir bārbekjū ģimenes vai draugu lokā - uz grila tiek sasviesti dārzeņi, desiņas vai steiks, tas viss tiek nesteidzīgi sagrilēts un vēlāk notiesāts, uzdzerot kolu, aliņu vai sulu. Gandrīz katrā namā ir lielāks vai mazāks grils, bet parkos - bez maksas pieejami elektriskie grili.
8. Vidusmēra Austrālijas vīriešu virtuve tiek pārsvarā balstīta uz gaļu - daudz, daudz gaļas, mērce, kartupeļu čipsi, gaļas pīrāgi (mīkla pildīta ar gaļu) un varbūt nedaudz dārzeņu (taču jauni vīrieši lielākoties ir pārliecināti, ka dārzeņi ir "visa ļaunuma sakne" un nav baudāmi). Sievietes ir gana izvēlīgākas un cimperlīgākas - var ēst salātus, dārzeņus utml.
9. Kulinārijas izstrādājumi te lielākoties ir Lielbritānijas kopija - tonna negaršīgu un sausu keksu (muffins), pudiņu, burkānu un banānu kūku. Salīdzinājumā ar Eiropā, t.sk.Latvijā, ceptajām kārtainās mīklas kūciņām, nekā tik garšīga un viegla te nesastapt. Patīkams izņēmums ir putukrējuma kūka "Pavlova" ar augļiem, bet tā pārsvarā dzimšanas dienās visi štopē vēderus ar kūkām bez iedvesmas. Protams, jums var noveikties un varat tikt ielūgti pie tādiem Austrāļiem, kas aizraujas ar izcili gardu ēdienu gatavošanu. Viņu daudzums aug, jo vispopulārākais TV šovs Austrālijā ir "Marsterchef" - par ēst gatavošanu restorāna līmenī.
10. Āzijas tuvums ir nopietni ietekmējis Austrāliajas virtuvi - Taizemes, Ķīnas, Japānas un Indijas ēdieni te ir ļoti populāri.
11. Austrālijā vēl neesmu atradusi veikalu, kurā var nopirkt kefīru un kvasu (runā, ka krievu vadītajos veikalos (kur var iepirkt produktus no Krievijas, arī šad tad no Latvijas), varot.. būs jāiemet tur aci).
12. Austrālijā gandrīz visās ēdināšanas iestādēs tiek piedāvāti "alternatīvi" mīklas izstrādājumi - proti, bez glutēna. Celiakija un dažādas alerģijas te sit augstu vilni (vismaz tā man rādās, salīdzinot ar Latviju), tāpēc attiecīgi arī tāds piedāvājums. Turklāt Austrālijas virtuve ir pamatā balstīta uz baltmaizes ēšanu milzīgos kvantumos - pusdienslaika pārtraukumā visi ēd sviestmaizes (visi te pārsvarā ēd baltmaizi), slavenākā uzkoda - sausage sizzle ir apcepta desiņa un sīpoli ar baltmaizi un tamlīdzīgi. Īstu rupjmaizi veikalos atrast ir grūti.
13. Topā ir organiska pārtika un saimniekošanas metodes. Kas Latvijā ir burtiski iezīsts no mātes krūts (piemēram, savā dārziņā augušu dārzeņu konservēšana), te ir jauna tendence. Kurš vien vēlas un var, pie mājas vēlas audzēt podos ēdienu garšvielas, drosmīgākie tur vistiņas un audzē savus tomātus. Veikalos un tirgos var iegādāties organisku pārtiku, kura ir 4 - 12 reizes dārgāka par parasto. Mans novērojums ir tāds, ka pārtika, pirms tā nonāk veikalos, tiek apstrādāta ar dažādām ķimikālijām daudz vairāk kā Latvijā. Lai arī īpašas alerģijas pret pārtiku man nav, šad un tad pēc produktu notiesāšanas ir parādījušās alerģiskas reakcijas (uzmetas pumpas, āda sāk niezēt).
14. Skolās un darba vietās par pusdienslaika pauzi ir jāparūpējas pašam vai vecākiem - proti, līdzi jāņem sviestmaizes vai kādas citas uzkodas. Lielākā ēdienreize ir pusdienas ap sešiem vakarā. Tad uz ielām un veikalos krasi samazinās cilvēku skaits, jo visi ēd vakariņas.
15. Manis laika trūkuma dēļ aši sagatavotie tomātu salāti ar skābu krējumu visiem ir lielākais pārsteigums. "Tik garšīgi un tik interesanta ideja," šādi tos komentējuši visi mūsu viesi. Austrālijā standarta salāti nozīmē saplūkātas salātu lapas, kas sasviestas bļodā ar svaigiem un sagrieztiem burkāniem, tomātiem, gurķiem. Protams, restorānos var pasūtīt dažādus makaronu salātus vai grieķu salātus, taču lielākoties visiem mutes aiz pārsteiguma paliek vaļā, kad pasaku, ka Latvijā "Maksimā" var nopirkt 200 dažādus salātus!
16. Austrālijā uz vietas tiek audzēti ļoti garšīgi dārzeņi un augļi - saldie kartupeļi, banāni, ananāsi, kaisles auglis (passion fruit), mango. Kad tie tiek galdā likti pirmās zortes svaiguma, tie ir bezgalīgi garšīgi.
