Nezinu kāpēc, bet lielākoties droši vien tāpēc, ka aiz loga gāž lietus un Austrālijā ir rudens vakars, man gribas, nu ļoti gribas skatīties romantiskas filmas. Manā vēlmju sarakstā ir šīs divas: Šarlotes Brontē romāna "Džeina Eira" jaunākā ekranizācija un Pirmā Pasaules kara priekšnojautu gaisotnē vītās ģimenes peripētijas TV seriālā "Dauntonas abatija" (Downton Abbey).
Pirmā bēdīgā lieta ir tāda, ka, lai gan Latvijā "Džeinu Eiru" var redzēt jau šobrīd, uz Austrāliju tā atceļos tikai augustā. Kā reizi attiecībā uz filmu apriti nu tiešām var izjust, ka atrodamies otrā pasaules malā. Otrā bēdīgā lieta ir tāda, ka līdz "Dauntonas abatijas" raidīšanai uz mūsu TV ekrāniem (Lielbritānijā seriāla pirmā sezona tika izrādīta jau pērn), vēl nedaudz jāpagaida.
Tikmēr varu sevi izklaidēt ar līdzīgā garā risinātām vai radītām romantiskajām novelēm - šoreiz autores Džeinas Ostinas rakstītajām. Esmu nobriedusi lēnā garā noklausīties "Mansfīldas parka" audigrāmatas 48 nodaļas, kuras atklāju internetā.
Starp citu, vai zinājāt, ka eksistē simtiem blogu, kas veltīti Džeinas Ostinas grāmatām, viņas radītajai varoņu pasaulei, tā laika ģērbšanās paradumiem un tradīcijām. Viens no izcilākajiem blogiem, kas piedāvā padziļinātu ieskatu Džeinas Ostinas biogrāfijā un tā laika tradīcijās ir šis: Džeinas Ostinas pasaule.
Kamēr jaunās romantisma ēras slēģos ietvertās drāmas atceļos līdz manīm, es klausos 2005.gada filmas "Lepnums un aizspriedumi" (lomās Keira Naitlija un Metjū Makfadiens) mūziku un atceros to skatu, kad Misters Dārsijs, saulei lecot, gāja pāri pļavai, lai vēlreiz atzītos mīlestībā Elizabetei Benetai. Jāatzīst, ka līdz pat šodienai šī ir viena no skaistākajām filmas epizodēm, ko esmu redzējusi.
P.S. Foto no šīs web lapas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru