Pirms diviem gadiem ceļā uz Latviju es iegriezos Amerikā, lai apciemotu savu neseno studiju biedreni. Dzīvodama kalnainajā Kolorādo štatā un izrādīdama man apkārtni, viņa aizveda mani arī uz studentu pilsētiņu Boulderu - tās stilīgajām kafejnīcām, pastaigā pa mazām ieliņām. Mēs iegriezāmies arī Boulderas grāmatnīcā, lai nopirktu pāris pastkartes. Tur es paliku kā iemieta - grāmatnīcā ieraudzīju tik daudz interesantu kalendāru, māksliniecisku pastkaršu, grāmatu un žurnālus, ka vēlējos kaut varētu nopirkt to visu!
Taču tā nebija pati nozīmīgākā lieta, ko atklāju šajā grāmatnīcā. Tie bija kompānijas Stampington žurnāli par kolāžām, atmiņu albumu veidošanu un piezīmju rakstīšanu. Šķirstot žurnālus, nemanot mani aiz kājas saķēra skrapbukings, kas slēpās šajā grāmatnīcā. Tas gluži kā maza ērcīte līda pa kāju līdz manai azotei, klusiņām tur pieķērās un dzīvoja līdz pat brīdim, kad no Latvijas brauciena atgriezos Austrālijā. Tikai tad, kad sēdēju mājās un pārlapoju sava ceļojuma piezīmes, pārskatīju uzņemtās fotogrāfijas un nolēmu vairāk uzzināt par Boulderā šķirstītajiem žurnāliem, skrapbukings izlēca no manas azotes un teica: "Te nu es esmu!"
Tas pieķērās man no sirds un es negribēju to tā ātri izsviest uz ielas. Skrapbukings man visu laiku uzstāja, ka man noteikti jāpavada daudz laika ar viņu un viņam esot daudz man ko iemācīt. Pirmkārt, ka manas ceļojuma piezīmes un fotogrāfijas izmantot albuma veidošanai. Hmmm, skaists ceļojuma albums nenāktu par sliktu, domāju es. Skrapbukings berzēja rokas un tik čukstēja: "Es tev palīdzēšu! Tikai seko man!"
Kopš tā brīža skrapbukings ir apmeties uz dzīvi uz mana galda. Starp neskaitāmajiem dekoratīvajiem papīriem, zīmodziņiem, līmēm, šķērēm un pogām, tas dzīvo un šad tad sajūsmināts skraida pa galda virsmu. Tas redz, kad man ir atnākusi iedvesma un kad uz galda ir sakrājušies pietiekami daudz krāsainu papīru, lai tos pārvērstu skaistā atmiņu albumā. Ir vēl tik daudz vārdu, kas man jāiemācās no skrapbukinga valodas, bet es cenšos. Mums ik pa laikam sanāk svinēt svētkus - kad tapusi kāda jauka kolāža vai jauns albums. Tad gan es priecājos, ka skrapbukings apmetās dzīvot pie manis. Bez tā man nebūtu tik daudz jauku atmiņu, foto un piezīmju!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru