Rāda ziņas ar etiķeti dzīve Austrālijā. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti dzīve Austrālijā. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2012. gada 22. janvāris

Ar džipu un telti uz pludmali

Ja visi dienvidaustrumu vēji šogad jums ir iegrozījušies labvēlīgi un jūs esat jau ceļā uz Austrāliju, vai vismaz domās plānojat turp doties, tad vēlos pastāstīt par vairākām nodarbēm, kuras jums noteikti vajadzētu izmēģināt, apciemojot šo kontinentu.

Ja Latvijā pludmales ir aizsargājamas un, nedod dies', jūs esat viens no tiem "skūtgalvjiem" vai asprāšiem, kas izdomājuši pārkāpt visus noteikumus un pavizināties džipā pa pludmali, tad, var teikt, Latvijā šo braucienu pa īstam izbaudīt jums nekad neizdosies. Vienmēr būs jāskatās atpakaļ pār plecu, vai jums pakaļ nedzenas pašvaldības policija vai nenosūdz kaimiņiene Toņa.
Taču tā nebūs Austrālijā. Šim kontinentam ir viena no garākajām okeāna piekrastēm pasaulē, un tieši šeit jūs atradīsiet tādas pludmales, kurp jādodas tikai un vienīgi ar kārtīgu auto.
Rainbow Beach, Queensland
Kvīnslendas štatā, kas atrodas kontinenta ziemeļaustrumos, daudzas pludmales atvēlētas kempingošanai un braukšanai ar džipiem. Citas automašīnas te nav gaidītas, jo, visticamāk, nepārvarēs smilšainos ceļus un dabas šķēršļus - vietumis pāri ceļam plūstošās upītes, augstās kāpas un paisumu, kas līdz šaurai strēlei samazinājis pludmali.
 Šaurais ceļš pa ceļam uz pludmali jāprot sadalīt brālīgi
Tipiskais komplekts, kādā austrāļi dodas uz pludmalēm, ir šāds:
- džips, vēlams, ar īpaši augstiem riteņiem, jo "zemie" var daudz kur netikt cauri
- āķis, striķis, lāpsta - gadījumā, ja kādam būs "jāvelk" ārā no smiltīm
- makšķere, ekipējums peldēšanai, saules aizsargkrēms

- telts, gulēšanai un kempingošanai nepieciešamais ekipējums - saliekamie krēsli, galdiņi
- pārtika un visas pārējās dzīvošanai teltīs nepieciešamās lietas
- informācija par paisumiem un bēgumiem jūsu noskatītajā pludmalē, lukturīši, aizsarglīdzeklis pret moskītiem
- telefons, kas lielākajā daļā šo pludmaļu var diemžēl arī nedarboties.
 Nereti, ja iecerēts kempingošanai paredzētajā vietā palikt pa nakti, parasti jau laicīgi jāparūpējas, lai savu kempingošanas vietu "aizsistu" - proti, daudzviet kempinga vietu var rezervēt, zvanot vai to internetā rezervējot; retās vietās rezervāciju veikt nav nepieciešams. Tipiski Lieldienu vai Ziemassvētku brīvdienu laikā, vai citās garajās brīvdienās visi kempingi ir pilni "līdz ūkai" un rezervēti jau mēnešiem iepriekš.

Tā kā Austrālijā daudzviet ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz ugunskuru kuršanu dabas parku teritorijā, daudzās vietās jāiztiek ar aukstām uzkodām vai jāņem līdzi pārnēsājamā virtuvīte ar gāzes balonu.

Austrālijā atpūta brīvā dabā jeb kempingošana ir ļoti populāra, tāpēc tas parasti ir visai labi organizēts pasākums ar plašu ekipējumu - teltīm, krēsliem, plītiņām, guļammaisiem, galdiņiem, īpašiem "telts priekšnamiem", zem kuriem sēdēt var, kad līst lietus. Visu, kas nepieciešams, piedāvā daudzi labi veikali vai nomas, tāpēc tāda latvieša izbraukšana brīvā dabā "bezjebkā" Austrālijā nav tipiska.

Ja iepriekš neesat kempingojis Austrālijā, uz pludmali ar džipu varat doties arī dienas braucienā - uz pāris stundām. Jums iepriekš jāizpēta, vai došanos uz mājām netraucēs paisums. Tāpat pēc brauciena jums noteikti mašīna kārtīgi jānomazgā profesionālā automazgātavā, jo nereti smiltis, kurām esat braukuši cauri, vēlāk var "sadzīties" mašīnas apakšā un traucēt pārvietoties jeb kavēt stūres rata darbu. Tā var gadīties. Ja vien jums nav īpaši augsta mašīna.
Šādi izskatās vidēji zems džips atceļā no pludmales, kad bampers ieliecies pārverēto smilšu kalnu dēļ

Kvīnslendas štatā ir daudzas brīnišķīgas vietas, kur doties braucienā ar džipu pa pludmali un dzīvot teltīs, taču es īpaši izcelšu Varavīksnes pludmali jeb Rainbow Beach un Freizera salu jeb Fraser island (uzklikšķinot uz šo saiti varat uzzināt par šo reģionu vairāk). Pēdējā no tām piedāvā vienus no skaistākajiem skatiem, ko redzēsiet Austrālijā. Tā domā pat paši austrāļi.
Kad paisums pārņem pludmali.
Sarkanās klintis jeb Sarkanais kanjons ir viena no pieturvietām, kur vērts apstāties, apmeklējot Rainbow Beach.

otrdiena, 2011. gada 30. augusts

Pastkartes no Sidnejas

Pirms satraucošā brauciena uz Latviju pāris dienas tika pavadītas Sidnejā. Tur, vienā no skaistākajiem Sidnejas rajoniem - iekš Darling Harbour, pavisam netālu no liela izstāžu centra, ir noslēpies mazs ķīniešu dārzs. Saulaina pēcpusdiena dārzā. Kā mazs atmiņu sveiciens no Austrālijas ziemas.


svētdiena, 2011. gada 14. augusts

Kā nokļūt Austrālijā.I daļa

Pirms gadiem četriem, kad viena no draudzenēm ierosināja iekrāt naudiņu, lai dotos ceļojumā uz Austrāliju, es viņai gandrīz pateicu, ka viņa ir prātā jukusi. Ar manu algu un saistībām tas likās neiespējami. Taču pietiekami ironisks ir fakts, ka pati nu jau esmu trīs gadus nodzīvojusi Austrālijā un ilgo ceļu uz attālo kontinentu mērojusi divreiz. Mans izaicinājums - aizceļot cik tālu no Latvijas vien iespējams - ir izdevies, un esmu pārliecināta, ka tas izdosies arī jums. Galvenais zināt, ko un kā.


Foto: Austrālijas Austrumu krasts pie Klusā okeāna
Lai arī latviešiem šķiet, ka Austrālija ir pārāk tālu un pārāk neaizsniedzama, ja meklē iespējas un uzzina pēc iespējas vairāk noderīgu faktu, pat Austrālija, šķiet, pārceļas tuvāk Eiropai. Lai jūs iekārdinātu pateikšu, ka pirms nedēļas ar vīru ierados Latvijā un par savu ceļojumu no Kvīnslendas (Austrālijas Austrumos) līdz Londonai vienā virzienā samaksājām vien 800 Austrāļu dolārus (jeb rupji rēķinot, 400 latus) uz abiem!!!! Biļetes no Londonas uz Rīgu piepirkām vēl atsevišķi. Bet te, tātad, par visu sīkāk.

Vispirms - aviobiļetes
Pirms astoņiem mēnešiem vietējā Austrālijas laikrakstā ieraudzījām reklāmu, ka budžeta aviokompānija "Air Asia", kas Āzijā ir visai populāra transporta kompānija, reklamē īpašu akciju - aviobiļetes no Austrālijas uz Eiropu par 400 austrāļu dolāriem (jeb 200 latiem) vienā virzienā. Protams, šo iespēju palaist garām nevarējām. Lai arī nekas par nākotni nebija skaidrs, nolēmām, ka biļetes jāpērk. Internetā izgājām cauri vairāku mēnešu lidojumiem dienu pa dienai līdz atradām, ka lētās biļetes vēl ir pieejamas lidojumiem augustā. Mūsu maršruts bija vienkāršs: Gold Coast (Kvīnslenda, Austrālijā) - Kuala Lumpura (Malaizijā) - Londona (Stanstedas lidosta, Lielbritānijā).


Nojautām, ka pats ceļojums būs diezgan švaks, jo kā nekā "Air Asia" ir lētā aviokompānija. Nosēdēt vienkāršos lidmašīnas krēslos 8 stundas pirmajā reisā un 13 stundas otrajā bija grūti, taču par tādu cenu varēja visu paciest. Vienu kļūdu gan mēs pieļāvām - pasūtot biļetes internetā, pasūtījām šiem reisiem tikai ēdināšanu un sedziņu (gulēšanas komplektā vēl bija piepūšams spilvens kaklam un acu pārsegs, lai var gulēt), bet ar izklaides pasūtīšanu novilcinājāmies. Principā tik gariem lidojumiem bez filmu skatīšanās iztikt ir grūti, un aviokompānija iespēju iznomāt izklaides sistēmu lidojuma laikā vairs nepiedāvāja. Vajadzējis pasūtīt to internetā, teica stjuartes.

"Air Asia" lidojuma laikā varēja iegādāties dzērienus (tēju, kolu utml) un uzkodas (čipsus, nūdeļu zupu, šokolādi), taču bija jāizmanto tikai pamestās vai sasniedzamās valsts naudas zīmes (proti, Austrālijas, Malaizijas vai vēlāk Lielbritānijas naudas vienības) vai arī kredītkarte. Mūsu ceļojumu izglāba tas, ka Malaizijā un Londonā pasūtījām viesnīcas, kurās varēja labi izgulēties, lai sēdēšana lidmašīnas krēslā nebūtu galīgi nomokoša. Es vēl nopirku biezu Jo Nesbo detektīvu, un stundas paskrēja nemanot. Protams, protams, pats mokošākais bija lidojums no Londonas uz Rīgu, jo tad šķita, cik tad var lidot un ka Rīga sasniedzama ar roku. Taču vārdu sakot, ja esat gatavi "Ryanair" servisam, tad arī "Air Asia" jums liksies normāla aviokompānija. Turklāt par tādu naudu ir vērts lidot arī tā. 

Jāpiemin, ka bez akcijas piedāvājumiem "Air Asia" piedāvā lētākus lidojumus starp Austrāliju un Eiropu. Parasti šim starpkontinentālajam lidojumam abos virzienos tiek tērēts 1600 līdz 2000 austrāļu dolāru (800 jeb 1000 latu). Jo agrāk nopērk biļeti (vidēji pusgadu iepriekš), jo lētāka biļete. Lidojumam Eiropa-Austrālija (caur Āziju), var nopirkt biļetes, izmantojot austrāļu "Qantas" aviokompāniju vai "British Airways" (taču ir dzirdēts, ka arī šīm aviokompānijām mēdz būt sliktas dienas), vai vēl izcilāk - "Thai Airways". Taizemieši servisa ziņā pārspēj visas iepriekšējās kompānijas, un lidojums ar viņiem liksies ļoti patīkams. Citā maršrutā - no Eiropas ceļojot uz ASV, tad Jaunzēlandi un tikai tad uz Austrāliju, varat izmantot "Air New Zealand". Ja varat sevi palutināt un nopirkt premium biļetes (dārgāk kā ekonomiskajā klasē), arī šis lidojums būs ļoti tīkams.

Lielāks piedzīvojums - apkārt pasaulei biļete
Piedzīvojumu cienītājiem vislabākais piedāvājums, ko aviokompānijas piedāvā, būs "apkārt pasaulei" biļete. Proti, jūs varat nopirkt biļeti un pats sastādīt maršrutu savam ceļojumam apkārt pasaulei, savā ceļā iekļaujot no vismaz piecām līdz pat padsmit (man šķiet, maksimālais bija 17, bet varu kļūdīties) pieturvietām. Reiss no Rīgas uz kādu Eiropas pilsētu būs laikam jāpiepērk atsevišķi, taču šis "apkārt pasaulei" biļetes piedāvājums ir nepārspējams. Vienīgie noteikumi, kas reizē ir arī biļetes priekšrocība - jums būs jāapceļo pasaule vienā virzienā, un biļete būs derīga gadu. 


Es šādu biļeti nopirku, kad devos studēt uz Austrāliju. Turpceļā uz Austrāliju lidoju caur Āziju, bet atpakaļceļā - caur Jaunzēlandi, ASV un Kanādu. Tā kā mani plāni Austrālijā būtiski mainījās, varēju pārcelt lidošanu atpakaļ uz Eiropu par pusgadu vēlāk. Šāda biļete man izmaksāja aptuveni 2300 latus (diemžēl uz kredītkartes), un biļeti noformēt palīdzēja tūrisma aģentūra "Kolumbs Juniors". Domāju, ka šo biļeti piedāvā arī citas aģentūras, taču, ja gribat šo biļeti pasūtīt, tad laikam pašam to darīt nevajadzētu. Tieši tāpēc, ka, ja nu sanāk reisus mainīt, labāk to atstāt profesionāļu ziņā. 

Turpinājums sekos drīz. Tajā - par vīzām uz Austrāliju

svētdiena, 2011. gada 10. jūlijs

Ķirbju zupa ziemas vakaram

Aukstā laikā garda zupa ir tieši laikā. Tā vien gribas ierauties dīvāna stūrī, iekosties baltmaizē un iestrēbt kādu karoti karstā viruma. 

Tā kā paziņas, kuriem savā īpašumā ir jauks mazdārziņš, mums uzdāvināja divus lielus ķirbjus un austrāļiem tik pierastos saldos kartupeļus, ķēros es pie ķirbju zupas vārīšanas austrāļu stilā - proti, te pazīst galvenokārt biezzupas. Vārīju šādu zupu pirmo reizi (esmu kā nekā pieradusi tikai pie bērnībā Latvijā ēstās piena zupas ar ķirbju gabaliņiem). Taču sanāca dikti garda, strēbām vairākas dienas! 

Te būs recepte (sanāk 6 porcijas):
750 g ķirbja
2 lieli sīpoli
250 g saldo kartupeļu (latviešu gaumē - parasto kartupeļu)
3 vistas gaļas buljona kubiciņi
1 litrs ūdens
250 ml saldā krējuma
pipari, sāls

Ķirbi nomizo, sagriež mazos gabaliņos, liek katliņā. Pievieno sasmalcinātus sīpolus, nomizotus un mazos gabaliņos sagrieztus kartupeļus, buljona kubiciņus un ūdeni. Ūdeni uzvāra, tad samazina karstumu, un karsē bez vāka 25 minūtes līdz dārzeņi ir ļoti mīksti. Dārzeņus un šķidrumu izberž caur sietiņu vai sasmalcina blenderī. Biezeni ielej atpakaļ katliņā, pievieno saldo krējumu, sāli un piparus, un, maisot uzvāra, tad samazina karstumu un karsē vēl 5 minūtes. Un zupa aukstam Austrālijas vakaram (vai Latvijas vasaras vakaram) ir gatava!

svētdiena, 2011. gada 3. jūlijs

Pastaiga aukstā dienā

Lai arī ziema te rit pilnā sparā, koki un krūmi zied kā traki.

...arī kurpju koki zied... Te uz zariem sakārtas tipiskās austrāļu pludmales un ikdienā nēsātās "iešļūcenes" jeb "thongs" (uzmanību - nelietojiet šo vārdu Amerikā, kur "thongs" nozīmē stringu apakšbikses!). 
Pāris vietējie man ir atzinuši, ka koku un krūmu ziedēšana ir visai neparasta ziemai. Kāpēc gan tas notiek, neviens nemāk teikt. Varbūt plūdu dēļ, varbūt citas ziemas neviens ziedēšanu nebij pamanījis! Sak, viss te ir zaļš cauru garu....

Jēeee, šīs smilgas esmu redzējusi arī Latvijā!
Hmm, tādas vilinošas odziņas. Drošības pēc, labāk neēdīšu. Pietiek ar to, ka te var nomirt no čūskām un indīgajiem zirnekļiem...!

Jūs Austrālijā nesapratīs, ja...

Dzīvojot Austrālijā, esmu secinājusi, ka ir pāris lietas, kas te ir būtiski atšķirīgas no Eiropas un Latvijas. Ja turpināsiet uzvesties tāpat kā esat paraduši mājās, jūs ne tikai izpelnīsieties neizpratnes pilnus skatienus, aizmugurēju aprunāšanu, bet arī diezgan nopietni aizvainosiet vietējos austrāļus un nodarīsiet ļaunumu sev. Vārdu sakot, te ir saraksts ar lietām un uzvedības veidiem, par kuriem vēlams piedomāt, dodoties uz šo kontinentu pasaules otrā malā. 

Jūs Austrālijā nesapratīs, ja:
1. Pludmalē nēsāsiet īsās peldbikses (tas attiecas uz vīriešiem). 
Protams, pludmales patruļas darbinieki un policisti jums neko neaizrādīs, ja nēsāsiet īsās, apspīlētās peldbikses, taču vietējie jūs uzskatīs par "lūzeriem", pasmīkņās un noteiks: "Ak, redzams, ka no Eiropas". Austrālijā pludmalēs un baseinos vīrieši nēsā peld-šortus, kuri nosedz gurnus līdz pat ceļgalam (angļu valodā "boardies"). Tos var nopirkt katrā veikalā, kurā pārdo peldēšanās piederumus, sērfa dēļus un peldkostīmus. Protams, nekas traks nebūs, ja nēsāsiet Latvijā ierastās peldbikses, taču  jūs noteikti uz visu pārējo fona izcelsities. 

2. Uzturoties saulē nelietosiet aizsargkrēmu ar vismaz +30 SPF.
Bērni Austrālijā peldoties nēsā speciālus krekliņus un šortus, jo, pirmkārt, šis apģērbs pasargā mazos no saules stariem. Otrkārt, mazie un lielie Austrāļi bagātīgi sevi nosmērē ar saules aizsargkrēmu vai arī slēpjas zem cepurēm, saules sargiem vai pludmales teltīm. Iemesls tam ir fakts, ka Austrālija pasaulē ir pirmajā vietā ar iedzīvotāju skaitu, kas slimo vai mirst no ādas vēža. Tā izraisītājs - kaitīgā saule. Ja vasarā vai pavasarī bez aizsargkrēma saules staros pavadīsiet ilgāk par pusstundu (pat ēnainā dienā), rēķinaties ar varbūtēju apdegumu. Saule te tiešām "ķer". Nevar nemaz salīdzināt ar trīs dienu marinēšanos Latvijas pļaviņā ar ceļmallapu uz deguna un cerībām uz brūnu ādas krāsu. Te viss notiek ātri, zibenīgi un ... diemžēl arī kaitīgi. Sevišķi, bērniem.

Atceros, kā Taunsvilā (Townsville) nolēmu pusstundas gājumā aizstaigāt līdz pludmalei. Bija ēnaina diena, viena no pirmajām Austrālijā, par aizsargkrēmu aizmirsu. Laiks turpejot, pastaigājoties promenādē un atpakaļejot bija pietiekams, lai mana seja kļūtu sarkana kā tomāts un sāpētu.  Nekādi krēmi mani nespēja glābt.Tā bija mana pirmā sāpīgā stunda par to, kā uzvesties Austrālijā. 

3. Peldēsiet neapsargātās pludmalēs. 
Lielākajā daļā Austrālijas pludmaļu visu cauru gadu strādā pludmales patruļas, kuras ar modru aci vēro peldētājus un pludmales robežās esošos sērferus. Diemžēl statistika liecina, ka 90 - 95% cilvēku, kurus glābt dodas pludmales patruļas darbinieki vai brīvprātīgie, ir ārzemnieki, kas, pirmkārt, nav pieraduši pie okeāna viļņiem un, otrkārt, nenieka nesajēdz no okeāna zemūdes straumēm.

Apsargātās pludmalēs smiltīs vienmēr būs iesprausti dzelteni un zili karogi, kas liecinās par to, cik plaša pludmales daļa tiek apsargāta un ka tieši šajā strēlītē ir vēlams šobrīd peldēties. Ja viļņi būs augsti vai laikapstākļi nelāgi, vienmēr tiks izkārts paziņojums par to, ka jums jābūt ļoti modriem peldoties. 

Austrāļi jau no bērnudārza laikiem apmeklē peldēšanās stundas, skolā katru gadu piedalās peldēšanas sacensībās gan kraulā, gan visādos citādos peldēšanas stilos. Tāpēc nebrīnaties par pusaudžiem, kas, pasituši sērfa dēli padusē, dodas peldēt tur, kur viļņi ir lielāki un kur līdz pludmales patruļai ir pāris kilometri. Taču nepievilieties. Ja mazi austrāļu bērni jums teiks, ka peldēšanā viņi ir lieliski un viens otru spēs izglābt, un aicinās jūs doties peldēt uz neapsargātu pludmali, neticiet pat viņiem. Mana personīgā pieredze liecina, ka pat vispieredzējušākie mazie peldētāji var iekļūt dzīvībai bīstamās situācijās, sevišķi, ja reģionā plosījusies vētra un viļņi ir daudz lielāki nekā parasti. Paldies Dievam, viss beidzās labi, bet otra sāpīgā mācība man ir kārtīgi ielāgota. 

4. Būsiet nepieklājīgi.
Šis noteikums gan lielākoties attiecas uz mazākām Austrālijas pilsētām un miestiem. Sidnejā un Melburnā, tāpat kā visas pasaules lielpilsētās, cilvēki pārvēršas par anonīmu pūli, kurā viegli kādam uzkāpt uz kājas un par to neatvainoties, vai paspraukties garām rindā uz transportu vai nejauši iebukņīt kādu ar elkoni. 

Pārējās Austrālijas vietās cilvēki lielākoties ir ļoti laipni. Sagaidot autobusu, skolēni parasti jūs palaidīs pa priekšu. Ja tirdzniecības veikalā kāds nejauši trāpīsies jums ceļā, jums parasti atvainosies, sakot: "Sorry", un ļaus turpināt ceļu. Vietējie nerakstītie likumi saka, ka jums jādara tāpat. Jābūt pieklājīgiem un, ja nu rodas kādas nesaprašanās, jāsteidzas ar atvainošanos. Tas pats atteicas uz situāciju, ja jums ko saka, bet jūs teikto nesaprotat. Nesakiet: "What?" Pareizi būtu: "Sorry" vai "Excuse me", un uzklausīt jautājumu vēlreiz.

5. Nebūsiet gatavi sarunai uz ielas ar svešinieku (lielākoties attiecas uz mazākām pilsētām, taču mēdz notikt arī lielpilsētās).
 Viena no neatņemamām dzīves sastāvdaļām te ir draudzīga saruna ar svešinieku uz ielas, gaidot autobusu, saruna ar laipnu pārdevēju vai vienkārši bankas klerku. Tam jums jābūt gataviem. Ja zināt angļu valodu, tad jums noteikti jāpraktizē arī pāris vienkāršas sarunvalodas frāzes. Esiet gatavi, ka austrāļi nepārtraukti jūs uzrunās par "mate" (jeb biedru, čomu - tas attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem), jūs pat var nosaukt arī par "darling" (ja esat sieviete). Pieradusi ātrumā traukties cauri Rīgas veikaliem, man šī prasme veidot sarunu uz ielas vai veikalā ar svešiniekiem paņēma veselu gadu. Pirmkārt, jutos ļoti dīvaini, kad cilvēki, izdzirdējuši manu akcentu, mēģināja uzzināt, no kurienes es nāku un ko es te Austrālijā daru. Otrkārt, nejutos nemaz tik brīvi, lai, braucot liftā, nepiespiesti veidotu sarunu ar cilvēku, kuru otrreiz dzīvē vairs nesastapšu. Tagad, ejot uz ielas, esmu gatava, ka kāds man var kaut ko pajautāt vai uzrunāt pat visnegaidītākajās situācijās.

6. Nesapratīsiet humoru.
Austrāļi ir ļoti dzīvespriecīga tauta un ar lielāko prieku pasmiesies par kādu joku vai smieklīgu situāciju. Vietējā televīzijā viemēr tiek rādīti humora šovi, un kaut kādā mistiskā veidā visiem austrāļiem ir daudz maz vienāda humora izjūta - viņi aši saprot jokus, bet humora raidījumos īpaši smejas par sarkastiskiem komentāriem. Ja Austrālijā draudzīgi (citkārt - arī sarkastiski) pajokosiet, jūs ne tikai sapratīs, bet pat atjokos jums pretī. Te sabiedriskās situācijās - uz ielas, benzīntankā, veikalā - pāris gados esmu pieredzējusi tik daudz jokošanos no nepazīstamiem cilvēkiem, cik Latvijā diezin vai izbaudīšu visā savā dzīves laikā. Protams, ja humora izjūta nav jūsu stiprā puse, tad jums atliks tikai pasmaidīt. To dariet, pat ja joku nesaprotiet. Neviens taču jums ļaunu nevēl.

Te būs pāris piemēri par smieklīgām situācijām "iz dzīves".
Ļoti agrā rītā benzīntankā izkāpu no mašīnas un, kā parasts pirms pirmās rīta kafijas, esmu 
ļoti neveikla un ar roku ietriecos mūsu mašīnas sānu spogulī. Uzreiz pamanu, ka 15 metru attālumā manu neveiklo manevru ir pamanījuši divi kungi. Viņi apstājas un man uzsauc: "Cik ilgi tavai mašīnai tur atrodas tas spogulis?" Es attraucu: "Vienmēr". "Nu, un kas tad šorīt ir citādāk?" viņi man atsmej pretī. Es noskurinos, eju pirkt kafiju un pasmaidu. Jauki tā tomēr pajokot.

Kamēr veikalā mēru džinsas, mans vīrs (austrālis, ar tipisku austrāļu humoru izjūtu) turpat veikalā pastaigājas. Pārdevējas viņam jautā: "Kā labi iet? Ko vēlaties?" Viņš mierīgi atbild: "Tā neko, es te bišķi zogu". Visi smejas. Kad eju maksāt par biksēm pie kases, vīrs pabāž zem krekla apģērba gabalu, kas acīmredzami veido nedabiski milzīgu vēderu, un dodas man līdzi pie kases, sakot: "Es te tā neko." Visi smej līdz asarām.

Iekāpjam liftā, kurā pirms tam iekāpušas divas sirmas dāmas un sirms kungs. Pirms tam ievērojām, ka sirmgalvji šajā vēlajā vakara stundā nekādi nevarēja atrast mūsu dzīvojamā kompleksa ieeju. (galvenās durvis vakarā tiek slēgtas, tāpēc jāizmanto sānu ieeja). Kamēr novietojam autostāvvietā savu mašīnu, vecīši ieeju atraduši un jau iekāpuši liftā pirms mums. Vīrs, tātad, viņiem saka - prieks, ka ieeju atradāt, mēs jau grasījāmies jums palīdzēt. "Paldies, paldies, tas gan būtu bijis ļoti jauki no jūsu puses," atbild viena no kundzītēm. "Jā, jā, mēs par to tikai piecus dolārus paprasītu," saka vīrs. Visi smej, bet dāmītes atcērt, ka viņām ir stipras kājas un varētu mūs arī atspārdīt, nevis naudu iedot. Visi smejamies.

7. Par algām un cenām runāsiet mēneša izmaksās. 
Austrālijā algu un rēķinus maksā reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās ("once a fortnight"), tāpēc sarunā ar vietējiem par dzīves dārdzību Latvijā vai algām vai īres cenām jūs nesapratīs, ja minēsiet, cik  latus saņemat mēnesī un cik maksājat par īri mēnesī. Jums aši jāliek lietā matemātika un viss jādala ar četri. Tāpat arī vietējo minētos faktus reiziniet ar četri. No vienas puses, algas saņemšana reizi nedēļā ir laba lieta - ja esat pārtērējies, josta jāsavelk uz pavisam īsu brītiņu - tikai līdz nākamajai nedēļai. Latvijā, pēc pieredzes, jāiet prasīt algas avanss pie bosa, nauda jāaizņemas vai jāēd kartupeļi trīs reizes dienā.

ceturtdiena, 2011. gada 30. jūnijs

Ziemassvētki jūlijā

Latvija tikko nosvinēja Jāņus. Līgo, līgo. Te pie mums ir otrādāk - pats ziemas vidus. Tā kā daudz kas  īstajos (kalendārā decembrī ierakstītajos) Ziemassvētkos Austrālijā nav iespējams - restorānos visi galdiņi "aizsisti", pie dāvanu veikaliem rindas, visi prom pie ģimenēm svinēt svētkus - te mēdz arī jūlijā svinēt Ziemassvētkus. Ļauži saģērbjas vilnas džemperos ar ziemeļbriežiem uz krūtīm, liek uz galvas plīša ragus, iet uz restorānu, kurš tāpat izrotāts ar sarkani-zaļiem Ziemssvētku dekoriem. Un svin. Nevis līgo, līgo, bet džingl bells, džingl bells...

Es uz restorānu neiešu, bet sentimenta dēļ noskatīšos vēlreiz video par ziemeļblāzmu. Fantastiska dabas parādība - kur tā atnāk, tur šķiet, ka tur ir svētki. Priecīgus Ziemassvētkus, Austrālija! Jūlijā! Vēlreiz priecīgus!


The Aurora from TSO Photography on Vimeo.

svētdiena, 2011. gada 26. jūnijs

Zoodārzā!

Dzīvojot "Saules krastā", šī vieta bija noteikti jāapmeklē. Tas ir Austrālijas Zoodārzs (Australia ZOO), kura vadībā joprojām ir Ērvinu ģimene (Iwrin). Ģimenes tēvs bija slavenais krokodilu mednieks Stīvs Ērvins, kurš pirms pāris gadiem gāja bojā indīgās jūras radības skavās. 

Tā mēs čilojam!


Salīdzinājumā ar Rīgas Zoo dārzu, šis bija daaaaaudz lielāks - mēs tur uzturējāmies no plkst.10 līdz trijiem pēcpusdienā, un tā visu nepaspējām apskatīt! Interesanti bija šovi ar dresētajiem dzīvniekiem, putniem, krokodiliem. Pēc Zoo dārza apskates biju gan priecīga, gan ļoooti nogurusi! 
P.S. tur bija arī smuki ruksēni, tai skaitā Brets Pigs (jeb Brets Cūķis :)). Iespējams, redzēts kaut kur Holivudā!
P.S.P.S. Un mīļi koalas lācīši!!!




svētdiena, 2011. gada 19. jūnijs

Austrālijas rudens

Tas šķiet visai neparasti, bet arī Austrālijā pienāk rudens un tad ziema. Kontinentam apmēram pa vidu dienā joprojām ir silts, bet vakaros temperatūra noslīd līdz +9 C grādiem. Kontinenta apakšgalā - Sidnejā, Kanberā, Melburnā - mēdz būt pavisam auksti, šur tur uzsnieg sniegs un austrāļi dodas slēpot. 

Šeit 100 km attālumā no Brisbenas dienā joprojām nevar noticēt, ka ir rudens. Saulīte karsē ne pa jokam, +25 C grādi liek aizmirst par Eiropai pretējo gadalaiku. Taču nāk vakars, istabas paliek aukstas, un tā vien gribas kā dzert tēju, paslēpties zem segas un skatīties kādu jauku filmu vai lasīt grāmatu. Ir rudens. Ir ziema.

Te ir mana rudens noskaņu grāmata no kāda ceļojuma pa Austrālijas laukiem tepat tuvumā, nedaudz dziļāk iekšzemē, kur ēnas ir garākas un vakari aukstāki. Es tveros pie tējas tases. Ko darāt jūs? 



Paldies, ka skatījāties kopā ar mani!
* grāmatas vāciņi no fuzzimo krājumiem

Nepadoties


Nezinu, kāpēc, bet šodien ir viena no tām dienām, kad nāk reālais gruzījiens.

Realitāte ir tāda, ka pēc neilga laika būšu mīļajā Latvijā pie mīļajiem radiem, draugiem, staigāšu pa sen zināmām vietām, veikaliem, ēdīšu kārotās desiņas, skābētos kāpostus un tortes. Bet prāts kaut kā apmācies un sēri raud par to, cik grūti te svešumā ir gājis.

Ja varētu attēlot dejā, tas būtu viens no baleta fināliem ar cīņu starp labajiem un ļaunajiem. Cīņa starp labajām domām (kuras nu tādas maziņas un sīciņas balerīnas) un tumšajām domām (agresīviem, melnos triko satērptiem muskuļainajiem tipiņiem)... Turklāt tiem melnajiem rokās ir īsti zobeni. Un viņi tos liek lietā.

Pēc pārcelšanās uz Austrāliju, vairākās jomās esmu bijusi pārbagātīgi svētīta, un vairākās jomās (piemēram, darba ziņā) licies, ka viss ir kā pret sienu. Visiem apkārt veicas (protams, austrāļiem), viņi atrod tādus un šādus darbus, mātes uzliela meitas par laba darba dabūšanu utml, bet man tas viss it kā iet gar deguna galu.

Laikam varētu to visu nosaukt par cīņu, kā atrast savu vietu jaunajā pasaulē. Kas biju, vairs nevaru būt, jo tas jaunajos apstākļos nedarbojas. Kā kļūt par to, kas te iederās, vēl nezinu. Prāts mokās.

Vinstonam Čērčilam reiz palūdza nolasīt lekciju par to, kas ir viņa panākumu pamatā. Viesi bija maksājuši, lai iekļūtu pustumšajā universitātes auditorijā, un nepacietīgi gaidīja ierodamies slaveno britu politiķi. Čērčils ieradās, uznāca uz skatuves un skaļi noteica: "Nekad, nekad, nekad nepadodies!" Un aizgāja. Ar to lekcija bija cauri. 

Tas šodienas stāsts ir arī par nepadošanos. Nepadoties, kad iet grūti, kad neiet, kā gribēts, nepadoties, kad gribas kaukt kā vilkam. 

ceturtdiena, 2011. gada 16. jūnijs

Pēdējie divi mēneši



Klusais okeāns aiz loga šovakar ir ļoti kluss, taču dažbrīd tam ir spēja mani pamodināt no miega un uztraukt. Tas nekas. Viņa vara drīz beigsies, jo ir palikuši tikai divi mēneši līdz mēs dosimies uz Latviju baudīt augustu (un, protams, arī bišķi aukstākus mēnešus)!!!

Vārdu sakot, pirms neilga laika mans iekšējais pulkstens sāka skaļi tikšķēt, jo laiks līdz Latvijas braucienam sāka strauji sarukt. Mēs Latvijā būsim vismaz piecus mēnešus, tāpēc, lai viss notiktu kā plānots, mums līdz braucienam ir jāpaspēj izvākties no sava kūrorta dzīvokļa, noorganizēt simtiem sīku detaļu, ievilkt plaušās papilnam Austrālijas gaisa un sagatavoties vismaz 24 stundas pavadīt lidmašīnu krēslos. 

Mēness šobrīd ir uzlecis augstu debesīs, aiz loga krāsas klusi maina baseins, bet manā dzīvojamā istabā lēnām krājas kastes.

Latvija, mēs jau esam ceļā! :)

piektdiena, 2011. gada 20. maijs

Jāņtārpiņus skatīties...



Pirms pāris mēnešiem es vedu vairākas draudzenes jāņtārpiņus skatīties. Jā, nemaz nejokoju. Austrālijas Springbrūkas nacionālajā parkā (Springbrook National Park, Gold Coast), Kvīnslendā pēc saulrieta var baudīt dabas fenomenu - uz klinšu un milzu alas sienām redzēt tūkstošiem maziņu spīguļojošu punktiņu. Tie ir jāņtārpiņi, kuri tehniski gan nemaz neskaitās tārpiņi, bet gan mušu kūniņas. Vārdu sakot, iestājoties tumsai aptuveni 200 metrus nokāpjot pa klinšu taciņu, pārejot pāri upei tos var redzēt visapkārt. Bet visvairāk jāņtārpiņu ir redzams milzīgā klintī, kuras vienā galā ar milzīgu dārdošu skaņu krīt upe skaistā ūdenskritumā. 

Tā kā šo fantastisko pirmatnējās dabas atradumu man savulaik ierādīja vīrs, tad es šoreiz biju gide.  Pēc daudziem kilometriem supervītņainā ceļa tumsā nokļuvām pie dabas takas. Protams, tai brīdī likās nedaudz spocīgi iet pa dabas taku, jo neviena cilvēka nebija apkārt, nedaudz bailīgākas meitenes skrēja pa priekšu, bet tā visādi citādi tas bija neaprakstāms piedzīvojums. Es jutos gluži kā miljonus gadu atpakaļ. Jāņtārpiņu gaismiņas uz klints griestiem bija radījušas jaunus zvaigznājus, jaunus Piena Ceļus un galaktikas. Viņu mazās gaismiņas mierināja bailes no tumsas un pavadīja mūs līdz pat takas beigām - šoreiz tārpiņi bija apdzīvojuši ne tikai milzīgās dabas klints sienas, kas saukta par Natural Bridge, bet arī paslēpušies uz klinšu sienām visapkārt.

Žēl, ka nemācējām jāņtārpiņu fenomenu nofotografēt. Žiņkārīgajiem savukārt jāatceras, ka  uz jāņtārpiņiem raidīt savu kabatas lukturīšu gaismu arī nemaz nevar, jo citādāk viņi iznīkst. Tāpēc arī mēs fotografēt viņus baidījāmies. Toties pēc pastaigas jutāmies jau daudz drošāk un izmēģinājām spocīgas bildes ar sevi!


Tā kā pa nakti palikām mīļā un maziņā kotedžā turpat parka tuvumā, no rīta gribējām izbaudīt arī pāris skaistus dabas skatus un soļot pa dabas takām. 



Taču plānus izkoriģēja vispirms migla, kura noslēpa fantastiskus kalnu skatus, un tad arī pamatīgs lietus. 


Staigājot pa takām vēl pirms lietus divas no mums nejauši "uzķēra" dēles, kas slēpjas zālē un uz taciņām un tik vien kā gaida tūristu kājas, pie kurām pieķerties. Protams, ļoti nepatīkami. Vietējās kafejnīcas tualetē no tām tikām vaļā (ja tās nenāk nost, virsū jāber sāls... bet pēc tam jāuzliek plāksteris, jo dēles negatnieces iekožas dziļi ādā, kas pēc tam asiņo), arī pārējās ceļa biedrenes  rūpīgi pārbaudīja savu ķermeni un drēbes. Pēc tam padzērām gardu kafiju un devāmies mājup.

Tas nekas, ka laika apstākļi bija visai skumīgi. Man bija prieks par to, ka no rīta mēs paguvām pabarot spilgtās rozellas, kas salidoja mūsu viesnīciņas pagalmā, kura aizguvusi nosaukumu no šiem krāsainajiem papagaiļiem. 






otrdiena, 2011. gada 10. maijs

Saullēkts

Pēdējā laikā man nākas celties īsi pirms saullēkta. Lai arī esmu izteikta pūce, brīdis, kad saule parādās pie horizonta, ir maģisks. Tas ir īsts brīnums, kas notiek katru dienu. Saullēkts virs Klusā okeāna.

Mākoņainajā rītā saule parādījās tikai pie apvāršņa. Visu dienu pēc tam gāza lietus, taču saullēkts bija skaists.


Saule vēl slēpjas aiz mākoņiem, kas savīti garās pūkainās bizēs.

Un te nu ir saullēkts pašā plaukumā. Žēl, ka nevar dzirdēt putnus, kas Austrālijā ir visskaļākie tieši no rīta, kad lec saule.