Strādājot žurnālistikā, vienmēr šķiet interesanti, kāds ir tā saucamais "vidējais" interneta komentāru rakstītājs, kurš vienmēr zina, kā ir labāk, kurš ir ļoti kritisks un negatīvs.
Šonedēļ ar savu rakstu negatīvo komentētāju esmu saskārusies ļoti nepastarpināti.
No manis neatkarīgu iemeslu dēļ draugiem.lv kādā redzamā vietā parādījās manis jau agrāk rakstītais raksts par to, kā nokļūt Austrālijā. Pēkšņi manam profilam parādījās kupls vērotāju pulks, pie raksta - jauni komentāri, bet manā pastkastītē iebira kāda ļoti žultaina vēstule.
Kāda sieviete rakstīja šādi:
"Tas ir nožēlojami, ka Jūs rakstāt padomus, kā no Latvijas emigrēt uz Austrāliju.
Es tur biju, darba darīšanās pavadīju mēnesi. Man bija netīkama šī zeme,
un neradās nekādas vēlēšanās tur palikt. Kad pa Sidnejas centru devos
savu pienākumu veikšanā, uz mani atskatījās, jo staigāju uz 4-5 cm
augstu papēdīšu kurpēm. Neesmu nekāda tievulīte un jaunuvīte, bet tāds
standarts man ir pieņemams, ja dodos uz darbu. Tās treknās
sieviešveidīgās būtnes uz ielas T-kreklos, šortos un sandalēs mani
vienkāršī šokēja. (Varēju ļoti vienkārši noķert kādu veci, kā Jūs to
laikam esat izdarījusi, taču esmu precējusies ar latviešu vīrieti, un
lepojos ar to).(..)
Sakiet, vai esat lasījusi romānu "Jerebijas
vīni"? Tur skaidri uzrakstīts tas, kā vecās Eiropas noziedznieki un
prostitūtas piepildīja šo zemi, un viņiem diemžēl pēc tam pievienojās
ļoti daudz latviešu.
Vēstules beigas.
Vārdu sakot, nevienam nenovēlu saņemt šādu vēstuli. Vēl ironiskāks ir fakts, ka man šķita, ka pazīstu vēstules rakstītāju. Sazinoties ar šo sievieti, tiešām noskaidrojās, ka viņa ir mana bijusī kolēģe.
Man šķita, ka viņa nožēlos savus skarbos vārdus, kurus teikusi, izdarot pieņēmumus.
Bet nē.
Es iepazinos personiski ar žultainu komentāru rakstītāju, kura bija
pārpratusi un izdarījusi (vismaz!) trīs nepareizus pieņēmumus::
Ka es nemīlu Latviju
Ka aicinu citus emigrēt uz Austrāliju
Ka par savu "biļeti" uz ārzemēm izmantoju gultu
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru