Šodienas varoņdarbs

Šodien beidzot bija tā diena, kad atkal atradās laiciņš papīra darbiņiem. Fantastiska sajūta. Ārā spīd saule, šķiet, gaisā valda pavasaris, bet uz galda notiek milzīga rosība ap līmēm, papīriem, šķērēm... un sapņiem.

Sapņi par ponijiem uzvirmoja gaisā, un, šķiet, es atkal pārvērtos par mazu meitenīti!

Te ir viens interesants raksts, kas gluži kā mazs puzles gabaliņš nedaudz raksturo šo savdabīgo kontinentu - Austrāliju.  

Reiz pirms 30 gadiem šajā zemē norisinājās liela traģēdija - kāda ģimene zaudēja savu jaundzimto. Fakts, kā tas norisinājās, vēl ilgi kļuva par vienu no diskusiju avotiem gan medijos, gan ikdienā. Šķiet, šogad Austrālijas sabiedrība, tai skaitā tās tiesu sistēma, beidzot ir gatava pielikt punktu šai sāgai un atzīt, ka krūmu suns dingo tiešām ir kļuvis par traģēdijas vaininieku. Kāpēc arī jums derētu "iemest aci" stāstā par šo gadījumu ir kaut vai viens fakts - ka Austrālija ir gatava samaksāt vairāk kā miljonu dolāru cilvēkam, kurš ticis nepatiesi apsūdzēts un cietumā pavadījis pāris gadus... 

Bet te pats raksts no portāla Diena.lv. 

 Austrālija atzīst: dingo suns tiešām nogalināja bērnu 

Diena.lv. 2012. gada 24. februāris 13:29

Austrālija grasās pielikt punktu pēdējo 30 gadu skaļākajam un neticamākajam noziegumam un atzīt faktu, ka pa kontinenta plašumiem klīstošais krūmu suns dingo tiešām ir vainīgs 1980.gadā notikušās mazulītes Azārijas Čemberleinas slepkavībā.

Slavenās Uluru klints pakājē, guļot diendusu vecāku teltī, deviņas nedēļas vecā mazulīte Azārija kādā brīdī pazuda bez pēdām. Vietējā policija bija pārliecināta, ka Azārijas nogalināšanā vainojama viņas māte – sieviete, kura vēlāk nebeidzamajās tiesu prāvās izturējās aukstasinīgi un nenotrauca ne asaras. Austrālijas tiesu sistēma 1982.gadā piesprieda Azārijas mātei mūža ieslodzījumu, bet meitenītes tēvam piesprieda nosacītu sodu.

Taču 1986.gadā policijas darbinieki, izmeklējot kāda tūrista nāvi, nejauši tuksnesī uzdūrās asiņainajai un dingo suņu saplosītajai Azārijas jaciņai. Ņemot vērā jaunos pierādījumus, meitenītes māte tikka attaisnota, taču Austrālija vēl turpināja dalīties divās pretējās nometnēs - tajos, kas ticēja meitenītes mātes nevainībai, un tajos, kas uzskatīja māti par aukstasinīgu slepkavu.

Šomēnes Dārvinas tiesā pēc Azārijas mātes Lindijas Čemberleinas-Kreitones ierosinājuma tiek veikta jau ceturtā izziņas procedūra Azārijas lietā. Šī procedūra parasti tiek ierosināta pēc cilvēka nāves, lai noskaidrotu patiesos nāves iemeslus un izveidotu oficiālo jeb galīgo versiju par cilvēka bojāeju. Pirmās trīs procedūras Azārijas lietā līdz šim beigušās neveiksmīgi, lietu oficiāli uzskatot par nepabeigtu. 

Viena no ziņotājām šajā lietā – policijas izmeklētāja Annija Leide ir apstiprinājusi, ka viņas rīcībā ir ziņas par vismaz 239 gadījumiem, kuros no dingo uzbrukumiem cietuši cilvēki. Trijos gadījumos cilvēki no gūtajiem savainojumiem miruši.

"Es ceru, ka austrāļi šoreiz uzklausīs brīdinājumu un sāks apzināties, ka dingo patiešām ir bīstami," medijiem pavēstījusi Azārijas māte, kuras dzīve pamatīgi sašķobījās pēc meitiņas nāves. Kā zināms, viņa izcieta vairākus gadus no tai piespriestā cietumsoda par meitiņas slepkavību, pēc tam tika publiski attaisnota un saņēma no valsts 1,3 miljonus Austrālijas dolāru kā kompensāciju par apcietinājumā pavadīto laiku, taču publiskās lietas ķidāšanas dēļ nespēja saturēt irstošo laulību ar Azārijas tēvu Maiklu Čemberleinu.

"Kopš Azārijas zaudēšanas dingo tuvumā mani vienmēr vajā bailes un paranoja par savu drošību," meitenītes tēvu M.Čemberleinu citē portāls news.com.au. "Man jāpiedzīvo patiesa elle," atzina noslepkavotās meitenītes tēvs.

Gandrīz nav, ko teikt

Strādājot žurnālistikā, vienmēr šķiet interesanti, kāds ir tā saucamais "vidējais" interneta komentāru rakstītājs, kurš vienmēr zina, kā ir labāk, kurš ir ļoti kritisks un negatīvs. 

Šonedēļ ar savu rakstu negatīvo komentētāju esmu saskārusies ļoti nepastarpināti. 

No manis neatkarīgu iemeslu dēļ draugiem.lv kādā redzamā vietā parādījās manis jau agrāk rakstītais raksts par to, kā nokļūt Austrālijā. Pēkšņi manam profilam parādījās kupls vērotāju pulks, pie raksta - jauni komentāri, bet manā pastkastītē iebira kāda ļoti žultaina vēstule. 

Kāda sieviete rakstīja šādi: 

"Tas ir nožēlojami, ka Jūs rakstāt padomus, kā no Latvijas emigrēt uz Austrāliju.

Es tur biju, darba darīšanās pavadīju mēnesi. Man bija netīkama šī zeme, un neradās nekādas vēlēšanās tur palikt. Kad pa Sidnejas centru devos savu pienākumu veikšanā, uz mani atskatījās, jo staigāju uz 4-5 cm augstu papēdīšu kurpēm. Neesmu nekāda tievulīte un jaunuvīte, bet tāds standarts man ir pieņemams, ja dodos uz darbu. Tās treknās sieviešveidīgās būtnes uz ielas T-kreklos, šortos un sandalēs mani vienkāršī šokēja. (Varēju ļoti vienkārši noķert kādu veci, kā Jūs to laikam esat izdarījusi, taču esmu precējusies ar latviešu vīrieti, un lepojos ar to).
(..)

Sakiet, vai esat lasījusi romānu "Jerebijas vīni"? Tur skaidri uzrakstīts tas, kā vecās Eiropas noziedznieki un prostitūtas piepildīja šo zemi, un viņiem diemžēl pēc tam pievienojās ļoti daudz latviešu.

Man tiešām ir skumji, ka sieviete spēka gados dezertē (nevis nāves bailēs emigrē) no Latvijas un sniedz padomus citiem kā to darīt. Laikam jau esat, tā teikt, zaudējusi savu latvietību cittautieša gultā. Taču tādā gadījumā nemusiniet citus. Mums joprojām šajā zemē ir svētas un darāmas lietas, kad tādi nodevēji miera laikā brauc prom."

Vēstules beigas. 

Vārdu sakot, nevienam nenovēlu saņemt šādu vēstuli. Vēl ironiskāks ir fakts, ka man šķita, ka pazīstu vēstules rakstītāju. Sazinoties ar šo sievieti, tiešām noskaidrojās, ka viņa ir mana bijusī kolēģe. 

Man šķita, ka viņa nožēlos savus skarbos vārdus, kurus teikusi, izdarot pieņēmumus. 

Bet nē. 

Es iepazinos personiski ar žultainu komentāru rakstītāju, kura bija pārpratusi un izdarījusi (vismaz!) trīs nepareizus pieņēmumus::

Ka es nemīlu Latviju

Ka aicinu citus emigrēt uz Austrāliju 

Ka par savu "biļeti" uz ārzemēm izmantoju gultu