Tā daba dara mani traku. Jeb pārdomas pēc taifūna Jasi (Yasi)

Rītdien, 8.februārī, aprit nedēļa kopš Austrālijas ziemeļiem pārgāja pāri piektās kategorijas taifūns Jasi (angļu valodā - Yasi). Ņemot vērā, ka taifūniem vispār ir tikai piecas kategorijas, tas bija neaprakstāms brīnums, ka mežonīgās dabas stihijas rezultātā bojā gāja tikai viens cilvēks. Austrāļus atkal var tikai apbrīnot. Izmērcēti plūdos, taifūna izbiedēti viņi tomēr priecājas par dzīvi - kā nekā visi tuvinieki un mīļotie ir joprojām dzīvi un veseli.

Ja ir kādreiz piedzīvoti nelūgti ciemiņi, tad iedomājieties simtreiz, nē miljonreižu sāpīgāku situāciju. Tāda bija taifūna Jasi ierašanās. Vēl pirms trim nedēļām Austrālijas Kvīnslendas štata trīs ceturtdaļas gandrīz pazuda zem ūdens. Ja Kvīnslenda būtu valsts, tā būtu 25 lielākā valsts pasaulē, un 75 procentus no tās klāja dubļi, ūdens un kapāja milzīgas lietusgāzes.

Kā jau rakstīju, Latvijas lieluma pilsēta Brisbena pazuda četrus metrus zem ūdens. Līdz jumtu dakstiņiem applūda mājas, stihijas ziņā pamestie un no piespiedu peldes nogurušie zirgi meklēja patvērumu pie šiem jumtiem. Simtiem kuteru ar straumi tika nesti lejup, ceļā triecoties tiltu balstos un bojājot pilsētas infrastruktūru. Divi desmiti cilvēku gāja bojā, jo vietām pār ziņu nesagatavotajām pilsētām gāzās negaidītas dubļu straumes gluži kā cunami.

Tad štata premjere raudāja kameru priekšā, taču spītīgi teica: "Daba var mūst nogāzt no kājām, bet mēs celsimies atkal." Cilvēki traucās uz plūdu piemklētajiem reģioniem palīgā tiem, kam no iedzīves pāri nebija palicis nekas. Un tad pie Austrālijas durvīm atskanēja skaļš: "Tuk, tuk". Tas atkārtojās skaļāk un vēl skaļāk. Pāri okeānam pretim Austrālijas ziemeļiem devās taifūns Jasi.

Sākumā izskatījās, ka tam būs kategorija "Trīs". Pirms pieciem gadiem štata ziemeļus jau plosīja taifūns Larijs. Iedzīvotāji noskurinājās un domāja: "Tā taču nevar būt, ka atkal būs slikti". "Tuk, tuk, tuk, tuk". Dienu pirms taifūns solījās šķērsot sauszemi, šaubu vairs nebija - būs visa piektā kategorija. Atlika tikai minēt, kur tieši tas ies pāri - tuvāk Kērnsām (Cairns) vai Taunsvilai (Townsville). Ja Larija izmērs toreiz bija tik 50 km rādiusā, tad šoreiz Jasi "acs" jeb epicentrs vien tika mērots 100 kilometros. Pats Jasi uz monitora ekrāniem izskatījās gandrīz tikpat liels kā Katrīna, kas izpostīja Amerikas Jaunorleānu (New Orleans).

Otrdienas dienu un vakaru es pavadīju saspringumā. Savus pirmos Austrālijas dzīves mēnešus es pavadīju Taunsvilā, kuras iedzīvotājiem bija pateikts, ka noteikti būs jāevakuējas. Ne visiem, bet tiem, kas tuvāk ūdenim un var tikt okeāna un vētras raisīto straumju apdraudēti. Es iemantoju labus draugus šai pilsētā un sirds man sāpēja par viņiem. Ja es joprojām dzīvotu Taunsvilā, es noteikti lēktu iekšā mašīna un trauktos uz dienvidiem - desmit stundās noteikti es būtu no taifūna tiešās ietekmes zonas prom. Šoreiz meteoroloģijas dienesti bija augstumos - visi pētīja monitorus vairākas dienas iepriekš.

Un tad nāca taifūns. Nelūgts un nicināts, evakuāciju pavadīts, ar vēja ātrumu vairāk kā 250 km stundā. Nelūgti nāca arī milzīgie bari žurnālistu, kas Jasi uztvēra kā sava veida sensāciju, kas jāapraida un jāatspoguļo no visām pusēm un no pašas iekšienes. Šoreiz smieklīgi skrupulozi tiešraides tika nodrošinātas no Taunsvilas, Kērnsām, citām piepilsētām, žurnālistiem sliecoties pāri balkona reliņiem un pētot vēja ātrumu, ziņojot, kur un kādā ielā jau pārrauta elektrības piegāde, kur un kam pāri Jasi varētu iet.

Bet par laimi nebija tik briesmīgi, kā visi domāja. Vētra pārbiedēja visus, tomēr gāja bojā tik viens jauneklis, kas nakti pavadīdams mājas mazākajā istabiņā (tā visiem bija ieteikts darīt - zem matračiem slēpties vannas istabā, kur nav logu) un noslāpdams elektrības ģeneratora dūmos.

Jasi izgāja pa vidu Kērnsām un smagi piemeklētajai Taunsvilai, milzīgus zaudējumus sadzīvei, ceļiem un īpašumiem nodarot mazākajā Kārdvelā (Cardwell), Talijā (Tully), Misijas Pludmalē (Mission Beach) un Inisfeilā (Inisfail). Austrālija ieelpoja.

Protams, zaudējumi mērāmi biljonos. Taču salīdzinājumā ar vēl neseno vēsturi, tas nav nekas. Visi mīļie ir dzīvi un veseli. Pirms 36 gadiem Ziemassvētku naktī Jasi māsa Treisija Austrālijas ziemeļu pilsētā Darvinā nogalināja 1800 cilvēkus, kas mierīgi gulēdami nenojauta katastrofas tuvošanos. Daļa pilsētas tika noplicināta un daudzi bērni tā arī nekad neizsaiņoja savas Ziemassvētku dāvanas. Toreiz mājas nebija celtas atbilstoši pret-taifūnu standartiem, visi zināja par taifūnu, bet tas toreiz pazuda okeānā, lai, uzņemdams spēku, klusi atgrieztos savam asiņanajam dūrienam.

Pēc plūdiem un taifūna Jasi mani daba baida. Bet tā nebaida austrāļus, kas uzrota piedurknes un dodas labot sagrauto.

Mežonīgākie plūdi Kvīnslendā. Mūsu gribu tie nesalauzīs

Austrālijas Kvīnslendas štatu šobrīd ir piemeklējuši mežonīgākie plūdi, vismaz Vācijas un Francijas teritorijas lielumā, un to apjoms turpina pieaugt.

Pirmdien, 10.janvārī lielākās šausmas piemeklēja Tuvumbas (Toowoomba) pilsētu, kas atrodas 130 km iekšzemes virzienā no Brisbenas. Burtiski desmit minūšu laikā pēc spēcīgākās lietus gāzes cauri pilsētas centram izlauzās spēcīga plūdu straume, savā ceļā netaupot mājas, mašīnas un diemžēl arī cilvēku dzīvības. Cilvēki saka, ka tā bija astoņus metrus augsta ūdens siena, kas izauga viņu priekšā un burtiski no zemes virsmas noskaloja pilsētas centru. Tuvumbas apkaimē, kā tai dienā ziņoja, 8 gājuši bojā, tai skaitā četri bērni, un 72 cilvēku atrašanās vieta bija nezināma (šobrīd, 13.janvārī ir apstiprināts, ka plūdos bojā gājuši 15 cilvēki, par vairāk kā 60 cilvēkiem ziņu nav).

(Ziņu foto no Tuvumbas apkaimē esošās pilsētas Grantemas (Grantham))

Tas bija traģisks katastrofas sākums, patiesībā sākums 2.cēlienam, jo pirms divām nedēļām zem ūdens gandrīz pazuda divas pilsētas, daudzas apkaimes applūda. Daudzām no šīm teritorijām šis ir otrais plūdu vilnis.

Taču kāpēc traģēdija piemeklēja Tuvumbu? Pilsēta atrodas 700 m virs jūras līmeņa, tn milzīgā lietus gāze (ar nokrišņiem vairāk kā 100 ml nepilnā stundā) īsā brīdī ar ūdeņiem, kas gāzās lejup no kalniem, piepildīja vietējo upi un tā pārplūda. Turklāt tas viss pateicoties tam, ka pēdējās dienās lija nemitīgi. Iedzīvotāji nesaņēma nekādus brīdinājumus par tuvojošamies briesmām, meterologi savās kartēs  negaisu nesaredzēja. Pilsētu piemeklēja šoks.

Lietus turpināja gāzt. Tiem trakojošajiem ūdeņiem bija kaut kur jānoskrien. Ceļā uz Kluso okeānu tie lauzās uz Brisbenas upi, kuras krastos stāv pilsēta Brisbena. Tajā dzīvo 2,3 miljoni iedzīvotāji. Tāda maza Latvija. 

Atšķirībā no Tuvumbas traģēdijas, Brisbenai bija laiks sagatavoties. Iedzīvotājiem tika pavēlēts doties uz rajoniem, kas būvēti augstienēs, taču arī bez visas apraides un mediju darbības visu nevarēja saglābt.

Brisbenas upe pārgājusi tās krastus. Pilsētas tuvumā esošais dambis, kas tika uzbūvēts pēc iepriekšējiem katastrofāla izmēra plūdiem 1974.gadā, pārpildīts par 200%. Vietējās varas iestādes ir spiestas to regulāri tukšot, tāpēc papildus Tuvumbas dubļu straumēm upē gāžas arī ūdens no dambja. Turklāt lietus nemitīgi turpinājis gāzt pirmo nedēļas pusi. 

Šobrīd (ceturtdien, 13.janvārī)  pilsēta ir plūdu priekšā uz ceļiem, bet daudzviet - ūdens tai ir pāri galvai. Šopēcpusdien gaidāmais paisums, kas radīja briesmas, ūdens līmeni nav ietekmējis, taču tas joprojām ir katastrofāli augsts - vairāk kā četri metri.  Metru zem iepriekš piedzīvoto 1974.gada plūdu līmeņa.  Pat iedomāties nespēju, kas notiktu ar pilsētu, ja dambis netiktu uzbūvēts!

Pilsētas centrs ar muzejiem un daudzstāvu biroju ēkām šobrīd ir padots liktenim. Tūkstošiem īpašumu ir zem brūnā dubļu ūdens, pilsētas centrālais stadions atgādina milzīgu baseinu, pa straujo Brisbenas upi lejup dodas kuteri un laivas, kuras reiz bija piesietas, taču mežonīgās straumes dēļ atsietas savā ceļā netaupa tiltu balstus un piekrasti. Vakar valsts iestādes mēģināja lielākos objektus - restorānus uz pontoniem - noķert ar virvēm un helikopteriem, lai vismaz paglābtu tiltus. Lai vismaz tos nevajadzētu būvēt par jaunu.

Bez elektrības Brisbenā šobrīd ir vairāk kā 120 000 mājas, vairāk kā 4000 iedzīvotāju atrodas evakuācijas centros, cik vēl vairāk ir to, kas apmetušies pie saviem draugiem. Ūdens ieskauti ir vairāk kā 30 mikrorajoni.

"Plūdi var lauzt mūsu sirdis, taču tie nesalauzīs mūsu gribu," ar asarām acīs teic Kvīnslendas premjere Anna Bleja (Anna Bligh). Arī cilvēki citos štatos - Jaundienvidvelsā un Viktorijā, uz kuriem milzīgā ūdens masa devās lejup, redzot, kā applūst viņu mājas, teic, ka viss būs labi. Viņi var pazaudēt mājas, iedzīvi un mašīnas, taču var saglabāt ģimenes. "Salīdzinājumā ar Tuvumbu, mums tik traki nebūs, " teic viņi. 

Lai arī es dzīvoju 130 kilometrus uz ziemeļiem no Brisbenas, varu teikt, ka manai ģimenei ir ļoti paveicies. Otrdien, kad plūdi gāzās pār Tuvumbu, pie mums Sunshine Coast zibeņoja un bija pērkons sešas stundas no vietas. Mans vīrs otrdien devās agrāk mājas, jo vēlāk ceļi un tilti vairākās vietās pārplūda. Vakarā, dodoties uz tuvējo veikalu (apmēram Rīgas Centrālstacijas RIMI lielumā), secinājām, ka maizes plaukti ir izpirkti, cilvēki masveidā pirkuši gaļu, margarīnu un kartupeļus. Ja nu mājās jāaizbarikādējas uz pāris dienām. Šodien Sunshine Coast apkaimē, kas gluži kā Rīgas Jūrmala izstiepusies vairāk kā 50 km garumā gar okeāna krastu, kursē tikai četras autobusu līnijas. Vēl dažas kursē reizi divās stundās. Degviela Brisbenā izsīkst, tāpēc ar šo pilsētu saistītā autobusu kompānija taupa braucienus.

Te šodien spīd saule, taču uz sirds ir bezgala smagi. Mēs varam tikai gaidīt, kamēr ūdeņi noskries un no pārējās pasaules izolētās un plūdu smagi piemeklētās pilsētas - Tuvumba, Graftona, Brisbena un pārējās - būs pieejamas kravas mašīnām ar pārtiku, ūdeni, medikamentiem un degvielu. Vakar saņēmu īsziņu no savas darba devējas - arīdzan viņu ar vīru šobrīd ūdens ir nošķīris no pārējiem, kā nekā  viņi ir brisbenieši. "Mēs esam izolēti, vīram ir slikti ar veselību, tas uztrauc," viņa rakstīja.

Savā galvā jau kaļu plānus, kam piebiedroties, lai dotos palīgā plūdu piemeklētajiem. Līdz atspirgšanai Kvīnslendai šobrīd vēl tālu. Pāris vietās paies mēneši, līdz ūdeņi noskries, tiks atjaunoti sagrautie ceļi un tilti, un iedzīvotāji varēs doties atpakaļ uz saviem īpašumiem. Dabas dusmu ūdeņi te vēl ir augsti. Turiet īkšķus, lai tik mūsu gars nesaplok.

Te ir vairāki video, kas liecina par šīs dabas katastrofas apmēriem: 

par Tuvumbas plūdiem

par applūdušo Brisbenu
Te var apskatīt interaktīvus foto ar Brisbenu pirms/pēc plūdiem 
Brisbenas domes informācija par applūdušajiem rajoniem un vēl daudz ko citu