Foto uzvara!

Beidzot esmu vinnējusi kādā fotokonkursā! Jēee!

Jau ilgāku laiku regulāri apmeklēju "skrapbukotāju paradīzi" jeb ASV bāzēto mājas lapu "Two Peas In A Bucket" (jeb divi zirņi spainī), kurā regulāri publicējas skrapbukotājas, foto fanes, vārdu sakot, lielākoties ģimeniskas būtnes, kurām rūp iemūžināt ģimenes atmiņas kādā taustāmā veidā - foto vai atmiņu albumā. Šajā lapā visas apmaināmies domām, pieredzē un arī iepērkamies. 

Pagājušajā nedēļā pamanīju lapā izsludināto konkursiņu par fotogrāfijām, kas uzņemtas iekštelpās. Un re če nu! Maziņš konkursiņš, taču tik patīkami, ka mana bilde ar brāļa bērniem atzīta par labāko!

Bilde tapa kādā jaukā dienā, kad nolēmu ar fotokameru iemūžināt manu mazo mīļo radiņu spēlēšanos. Šī ir viena no vairākiem desmitiem bilžu, ko uzņēmu viņu spēlēšanās laikā, taču tā ir tik kolorīta! Sevišķi man prieks, ka izdevās noķert mazo "pelīti", lūkojamies kamerā, jo viņai šajā vecumā nepatīk fotografēties!

Austrālija cīnās ar plūdiem. Atkal

Kamēr Latvijā cīnāmies ar sīvo salu, kas februārī nav nekas neparasts, bet ir kaut kas salīdzinoši nepatīkams, Austrālija atkal dodas cīņā. Tā kā tur šobrīd ir vasara, cīņā austrāļi dodas ar lietusgāžu izraisītajiem plūdiem. Atkal. Diemžēl. Ak vai.

Pērn pati dabūju pieredzēt, ko nozīmē lietusgāzes nedēļu no vietas. Austrālijā. Ziemassvētku brīvdienās. Kad saulei bija jācepina un visiem jāizklaidējas pludmalē. Tad nāca plūdi. Upes pārplūda, pārsteidzot iedzīvotājus, sevišķi Tuvumbu (Toowoomba) ar pēkšņajām dzīvībai briesmīgajām krācēm pilsētas vidū. Tad Brisbenai nāca virsū plūdu valnis - gandrīz tikpat augsts kā tilta balsti. Austrālija apraudāja bojāgājušos, tad uzrotīja piedurknes un izmēza mājas no gružiem, remontēja namus un šķita, ka, smaidot, atgriezās atpakaļ pilntiesīgā dzīvē.

Šogad katastrofa Austrāliju piemeklē atkal. Šoreiz plūdu reģions pavirzījies nedaudz vairāk uz dienvidiem, lielos apjomos skarot ne tikai Kvīnslendu (QLD), bet arī Jaundienvidvelsu (NSW). Jau no vairākām pilsētām ir evakuēti cilvēki, jo to ielas kļuvušas parocīgas tikai smaiļošanai.

Amatpersonas un katastrofu dienesta pārstāvji atkal iedrošina iedzīvotājus, tur roku uz pulsa un gaida. Kad plūdi mitēsies. Atkal. Jau otro gadu pēc kārtas....

Mīļā Austrālija, man patiešām žēl.

Foto: news.com.au

Aukstā ziemas vakarā

Kad ārā ir vismaz mīnus 20 C un durvju atslēga, iekārta ārdurvīs, pārklājusies ar ledu (bet namā tomēr ir silts), atliek vien skrapbukot.

Nesen izprintēju vienu no fotogrāfijām, kas tapa mirkļa iedvesmā, nemaz neplānoti. Dodoties uz 80.gadu stilā rīkoto ballīti, piestājām pie bankomāta, kas, tici vai nē, atradās blakus karuseļiem. Viens mirklis, un karuseļi jau ir iemūžināti.

  Tā kā vēlmes doties ārā nebija nekādas, izdomāju, ka nav nekā labāka kā gremdēties atmiņās par šo mirkli un nodoties skrapbukošanai.

P.S. Ko darīšu rīt? Publicēšu aprakstu, kā solīti pa solim tapa šī kolāža un kā mūsu kaķis saaukstējās, trīs stundas pavadīdams ārā sniegā sestdienas rītā ap -24C salā.