Viesojoties Vidzemē, konkrētāk Vecpiebalgas apkaimē, apciemojām ne tikai ģimenes draugus, bet arī viņu kaimiņmāju! Tā bija viena fantastiska vizīte.. Rudenīgais Vecpiebalgas skaistums un iespēja redzēt māju, kas ir ap 200 gadu veca un uzturēta senajā, autentiskajā garā. Veclaicīgo saimniecības piederumu rindas bēniņos, vecās gultas ar neērtajiem salmu maišeļiem matraču vietā, klona grīda, mēbeles un seno laiku gars!
Dārzs ietērpies rudenīgās krāsās. Saimnieces skaldītā malka un guļošās bites. Drīzi nāks ziema.
Mūsu ciemošanos pārraudzīja mājas kaķis, kuram dots viņa dabai atbilstošs vārds: Boss.
Šajos uzsildāmajos ūdens rezervuāros viens no vecajiem saimniekiem - vecpuisis, kas lāgā nemīlēja kompāniju - mazgājies. Sak, nav jākurina pirts un jāiet ārpus mājas.
Saimnieces viesistaba ar seno klona grīdu un mēbelēm, uz kurām mēdzis sēdēt, šķiet, pat iepriekšējais mājas saimnieks.
Saimnieces kaķis ziņkārīgi pārbauda īpašnieces darinājumus - vai būs gana silti, vai ir gana raibi.
Cik tās veco laiku gultas bija mazas un neērtas! Bēniņos redzama arī vietējās mākslas mīļotājas "ceļojošā" izstāde, kuru saimniece nomaina pret citu vismaz reizi sezonā!
Jostas, lampa.. un Boss, kurš mūs vēro.
Pēc šādas mājas apmeklējuma gribas pateikt milzum lielu paldies par to, ka saglabātā vēsture dziļi elpo vēl šodien. Paldies, saimniec, paldies!
